Deportāciju laiks bija viens no drūmākajiem periodiem Latvijas vēsturē. Divdesmitā gadsimta deportācijas skāra arī Grundzāles pagasta iedzīvotājus, daudzi piedalījušies arī Otrā Pasaules kara cīņās. Izsūtītie, nomocītie un kritušie, lai kurā ierakumu pusē viņi būtu karojuši, dzīvo savu piederīgo sirdīs un atmiņās. Viņu atdusas vietas ir dažādās kapsētās visā Latvijā vai arī vispār nav zināmas. Tādēļ grundzālietes Skaidrītes Rences ideja par vienu kopēju piemiņas vietas izveidi pagastā guva atsaucību.
“Mani šī tēma skar personīgi, jo mammas māsa bija izsūtīta. Daudz iznācis runāt ar cilvēkiem par tā laika notikumiem un secināt, ka joprojām tas ir aktuāli un sāpīgi. Reiz bibliotēkā nejauši pamanīju grāmatu “Akmenī iecirstā sāpe”, kurā apkoptas komunistiskā režīma upuriem izveidotās piemiņas vietas un pieminekļi. Piemēram, Palsmanē ir baznīca, Blomē akmens, arī Smiltenē ir vieta, kur pieminēt upurus, bet mums nav nekā no tā,” par idejas aizsākumu stāsta Sk. Rence.
Neticēja par pozitīvu iznākumuIdeja brieda jau vairākus gadus, par to zināja vairāki grundzālieši. Tiklīdz bija iespēja pieteikties projektu konkursam, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece informēja Sk. Renci. Sākotnēji viņa nemaz neticēja, ka šādu projektu apstiprinās, jo tas īsti neatbilda tematam. Taču tajā pašā laikā apzinājās, cik ļoti piemiņas vietu būtu pelnījuši iedzīvotāji, it īpaši tie, kuru radinieki izcietuši represijas.
Noskatīts Grundzāles pusē“Tiešām ir neticami un reizē patīkami apzināties, ka tas beidzot notiek. Lai izveidotu piemiņas vietu, esam noslēguši patapinājuma līgumu ar zemes īpašnieci par zemes gabalu, uz kura atradīsies piemiņas vieta. Zeme atrodas Vidzemes šosejas malā netālu no vēsturiskās vietas, kur deportācijās, izsūtīšanai uz Sibīriju, tika savesti grundzālieši,” atklāj piemiņas vietas izveides idejas autore.Iecerēts, ka skvēra centrā atradīsies piemiņas akmens, kurā akmeņkalis iekals dzejas rindas un sēru motīvu. Laukakmens esot iespaidīga izmēra un tas noskatīts tepat Grundzāles puses laukos. Bijuši vairāki varianti, taču kopā ar akmeņkali izvēlēts piemērotākais. Vaicāta, kad projektu paredzēts īstenot, grundzāliete aizdomājas un saka: “Diezvai šoruden izdosies visu paveikt. Projekta noslēguma termiņš ir nākamā gada jūnija beigas. Varu atklāt, ka mums ir paveicies ar akmeņkali, jo viņš ir viens no retajiem, kurš piekrita četrrindi kalt turpat uz lauka.”
Palīdzīgu roku netrūkstPiemiņas vietas izveidē būs nepieciešams vietējo iedzīvotāju atbalsts, jo ar projektā piešķirto naudas summu (1510 eiro), visticamāk, būs par maz, lai īstenotu visu iecerēto. Taču zināms, ka jau šobrīd netrūkst domubiedru, kuri gatavi palīdzēt. Akmens transportēšanu uz piemiņas vietu apņēmies paveikt kāds vietējais uzņēmējs ar smagsvara tehniku.Savukārt vietas labiekārtošanā plānots iesaistīt pamatskolas skolēnus un pagasta iedzīvotājus, rīkojot kopīgas talkas. Teritorijā tiks līdzināts reljefs, uz piemiņas vietu vedīs aptuveni trīs metrus gara un vienu metru plata taciņa, kas būs veidota no laukakmeņiem. Taciņas malā pie piemiņas akmens būs novietots soliņš, kuru kā ziedojumu izgatavos vietējie jaunieši. Tāpat iecerēta ir kociņu stādīšana. Tajā varēs iesaistīties ikviens interesents, dāvinot savu kociņu jaunizveidotajai vietai. Ja vēl kāds ir gatavs iesaistīties, palīdzēt vai atbalstīt šo ideju, ir aicināts uzmeklēt Sk. Renci vai vērsties pagasta pārvaldē. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka atbildību par piemiņas vietas turpmāko uzturēšanu uzņemsies biedrība “Grundmeistares” un Grundzāles pamatskolas kolektīvs.VIEDOKĻIKā vērtējat projektu “Piemiņas vietas izveide deportācijās cietušajiem”Valda Elstiņa, Grundzāles pamatskolas direktoreĻoti apsveicama ideja. Man ir patiess prieks, ka Skaidrīte Rence ko šādu uzsāka. Līdz šim mums Grundzāles pagastā nav bijusi piemiņas vieta deportācijās cietušajiem. Ir ļoti svarīgi apzināties vēsturi. To var mācīties dažādi. Ja tikai no grāmatām, tad tie ir sausi fakti un skaitļi. Bet var mācīties arī caur savu ģimeni, skolu, pagastu – tad vēsture pienāk mums tuvāk un iegūst pavisam citu jēgu.
Agija Kukaine, grundzālieteAtbalstu šo projektu, jo jūtos piederīga Grundzālei. No Grundzāles pagasta deportēja cilvēkus, bet nav vietas, kur aiziet tos pieminēt. Projekta idejas autorei Skaidrītei Rencei palīdzēju ar piemiņas vietas izvēli, izstrādāju skices.
Baiba Kovala, Grundzāles pamatskolas angļu valodas skolotājaMan pašai piemiņas vietas izveide ir svarīga, jo mans vecaistēvs tika izsūtīts. Daudziem šī tēma ir aktuāla joprojām. No patriotiskās audzināšanas aspekta ļoti nozīmīgi tas ir arī skolēniem. Zināms, ka vēl ir daudz jāizdara, lai piemiņas vietu izveidotu tādu, kā tā iecerēta. Esmu pārliecināta, ka skola palīdzēs, ja būs nepieciešamas darba rokas.
