Laiks ir tāds, ka krīt visi līdzšinējie siltuma rekordi. Saule šajās dienās staigā pa zemes virsu, tādēļ arī graudi gatavojas ātrāk.
Vairāki zemnieki ilgāk vairs negaida un sāk kult graudus, jo labi zina, cik kaprīza kļuvusi Latvijas daba. Te tā silda un karsē, un tad pēkšņi nāk ar viesuli un lietavām, un labību sagāž veldrē.
Kamēr spīd saule, jāraujValkas pusē Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons ražas sezonu atklāja jau pagājušajā nedēļā. “Man graudu kopplatība ir apmēram 360 hektāru liela. Šopavasar nācās dažās vietās graudus pārsēt, jo tie bija izsaluši. Labības pļauju sāku ar ziemas miežiem un tagad eju iekšā rudzos. Kamēr ir saule, jārauj, cik var. Nezinām, cik ilgi vēl tāds siltums pieturēsies. Ja laiks mainīsies, pērkona lietus ātri visus rudzus sagāzīs veldrē,” stāsta V. Jansons.Lielu ražu šogad zemnieks neprognozē. Graudiem pagaidām nav svara, jo tie saulē ir pāržuvuši. Vilis uzskata, ka labākā raža būs rudziem, bet kviešiem tā būs slikta. “Īpaši pakalnu virsotnēs viss ir izdedzis saulē, ielejās vēl kaut kas aug. Uz pārlieku smagu ražu neceru,” saka V. Jansons.Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst, ka ražas laiks ir sācies. “Graudus zemnieki ved jau no visām malām. Domāju, ka kopumā raža šogad ir laba. Neviens vēl nav žēlojies. Paredzu, ka šosezon graudu būs vairāk nekā pērn, jo pagājušajā gadā raža bija ļoti slikta. Protams, ja karstums nenodarīs vēl kaut ko sliktu graudiem, tad birums būs labs. Šādā karstumā arī minimāli jāžāvē, tas palētina ražošanas izmaksas. Otrdien sākām visus graudus termiski apstrādāt, lai būtu droši, ka tajos nav Āfrikas cūku mēra baktēriju. Šīs izmaksas kooperatīvs segs pats,” saka I. Jansons.SIA “Valdro Agro” gan vēl tā pa īstam nav uzsākusi labības pļauju. Uzņēmuma direktore Māra Bondare-Petersena stāsta, ka 29. jūlijā kombains mazliet papļāvis, taču graudi izskatījušies vēl pazaļi. “Šonedēļ, šķiet, sāksim masveidā novākt graudus. Mums ir trīs kombaini un 1400 hektāru kopplatība. Pašlaik izskatās, ka raža būs laba, taču cāļus skaitīsim rudenī. Pavasarī bija kādi 50 hektāri jāpārsēj. Pašlaik izskatās, ka viss ritēs labi,” apliecina M. Bondare-Petersena.
Ziemas rapsis jau novāktsRažas novākšana ir sākusies arī Trikātas pagasta zemnieka Riharda Circeņa saimniecībā. Viņš stāsta, ka pirmie hektāri nokulti jau 31. jūlijā. Ziemas rapša laukos strādāja uzreiz divi kombaini, un tas tagad ir jau novākts. Esam iesākuši kult kviešus. Šogad ziemā nebija labvēlīgi apstākļi un to tagad var redzēt. Kombains dienā iekuļ apmēram 100 tonnas, bet no hektāra iznāk novākt vidēji četras vai piecas tonnas. Šur tur ir arī pa trijām tonnām, taču pārsvarā iekuļam apmēram piecas. Mitrums graudiem ir normāls, arī kaltē viss notiek ļoti ātri. Vienu smago automašīnu ar ziemas rapsi jau esam nosūtījuši uz Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, tagad gatavojam otru. Viss notiek. Par ražas laiku sūdzību nav. Ir tikai jāstrādā,” saka R. Circenis.Labību ar katru dienu sāk pļaut aizvien vairāk zemnieku. Pavasara grūtības neviens vairs īsti negrib pieminēt, jo tagad visa uzmanība jāvelta ražai. Pašlaik, kamēr spīd saule, jākuļ, cik tikai var.
