Šogad elektroskrejriteņu negadījumos jau 19 cietušie. Valsts policija sāk kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”

Pēc Valsts policijas datiem šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki. Lai samazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītu negadījumu un traumu skaitu, kā arī kopumā uzlabotu satiksmes drošību, Valsts policija sadarbībā ar partneriem Stradiņa slimnīcu un “Bolt” sāk informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”.

Valsts policija 2023. gadā fiksēja 414 ceļu satiksmes negadījumus, kuros bija iesaistīti elektroskrejriteņi. Lielākajā daļā jeb 70 % gadījumu vadītājs vai pasažieris guva ievainojumus, un 1 no 20 gadījumiem traumas bija smagas. 87 policijas fiksētajos gadījumos elektroskrejriteņa vadītājs bija alkohola reibumā, turklāt vēl 152 gadījumos cietušie, kas bija braukuši reibumā, devās uz medicīnas iestādi, neziņojot policijai.

“Atsākoties jaunajai pavasara sezonai, varam novērot, ka ir jau notikuši pirmie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Tas nozīmē, ka daļa satiksmes dalībnieku ir pa ziemas sezonu aizmirsuši vai vienkārši nezina, kā pareizi pārvietoties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni tā, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Tāpat, analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa pārkāpumu, ko veic satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteņiem – ir braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana, kas parāda to, ka aizvien ir tādi satiksmes dalībnieki, kuriem sava un līdzcilvēku satiksmes drošība ir vienaldzīga,” uzsver Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un “Bolt” uzsāk informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”. Ar kampaņas materiāliem medijos, sociālajos tīklos un pilsētvidē Valsts policija ar partneriem informēs par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalīsies ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā un pārkāpjot noteikumus, ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā.

Ārstus satrauc joprojām augstais traumatisms

Arī ārsti jau ilgstoši ceļ trauksmi par to, cik daudz un cik smagas ir elektroskrejriteņu negadījumos gūtās traumas. Īpaši nopietnas ir galvas traumas, kas ir bīstamas dzīvībai un var atstāt sekas uz cilvēka veselību visas dzīves garumā.

Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova stāsta: “Gūtās traumas, krītot no elektroskrejriteņiem, ir ļoti smagas – vairāk nekā pusei pacientu, kas nonākuši Stradiņa slimnīcā pēc šādiem negadījumiem, ir cietusi tieši galva. Labākajā gadījumā tās ir brūces, nobrāzumi, sasitumi, traumas bez kaulu lūzumiem, bieži kombinācijā ar zobu traumām. Bet daudzos gadījumos tās ir arī smagas traumas, piemēram, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, kam nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Šādu pacientu ārstēšana var ilgt līdz pat trīs nedēļām, bet sejas un apakšžokļa traumu operācijas ar kaulu osteosintēzi var izmaksāt līdz pat 5000 eiro no valsts budžeta.”

Agresīviem braucējiem – ierobežota piekļuve “Bolt” skrejriteņiem

Kampaņas partneris ir arī skrejriteņu nomas uzņēmums “Bolt”, kas ieviesis dažādus risinājumus, lai veicinātu drošu elektroskrejriteņu izmantošanu, un izvietos kampaņas materiālus arī savā lietotnē.

“Kā lielākajam un pieredzējušākajam skrejriteņu operatoram Eiropā drošība ir viena no galvenajām prioritātēm, tādēļ mēs ieviešam arvien jaunus risinājumus, lai to veicinātu. Viens no “Bolt” veiksmīgākajiem risinājumiem ir pērn vasarā ieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs, ar kura palīdzību varam izmērīt un analizēt mūsu lietotāju uzvedību un rīcību brauciena laikā, kā arī noteikt bīstamas situācijas un drošības pārkāpumus, pateicoties plašajam skrejriteņa sensoru klāstam. Ja pēc brīdinājumu izteikšanas lietotāja braukšanas kultūra neuzlabojas, mēs varam ierobežot viņa piekļuvi “Bolt” skrejriteņiem. Līdztekus mūsu pašu ieviestajām iniciatīvām aktīvi sadarbojamies ar Valsts policiju, apmainoties ar noderīgu informāciju. Tādējādi varam fiksēt bīstamus vai agresīvus skrejriteņu vadītājus un pēc nepieciešamības bloķēt viņus no sistēmas. Ceru, ka kopīgiem spēkiem varēsim sekmēt pārgalvīgu skrejriteņu lietotāju ātrāku paradumu maiņu un drošu pārvietošanos, un uzlabot kopējo skrejriteņu braukšanas kultūru Latvijā,” stāsta Valts Marga, “Bolt” vecākais skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā.

Satiksmes drošības kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā” organizē Valsts policija sadarbībā ar Stradiņa slimnīcu un “Bolt”. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.

Līna Bagdone, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste