Līdz 25. jūlijam Valkas novada pagastu pārvaldniekiem vajadzēja iesniegt pieteikumus par saimniecībām konkursam “Sakoptākā dzīves un darba vieta Valkas novadā 2014”.
Tos gan varēja uzrakstīt arī citi par kādu sētu, kas iepatikusies. Tā kā nolikumā ir iekļauta arī nominācija par “odziņu”, “Ziemeļlatvija” tādu ieraudzīja Ērģemes pagasta “Lejiņās” dzirnavu izskatā. “Lejiņu” mājās saimnieko Māris un Vera Bettes.
“Odziņa” ar trīs funkcijāmŠajās mājās biju viesojies arī agrāk, rakstot, ar kādu spītu grūtajos krīzes gados ir strādājuši abi saimnieki, lai uzturētu saimniecību un savu dārzu. Tagad, braucot garām, ieraugu atkal kaut ko jaunu, kas piesaista acis. Tās ir dzirnavas. Nenoturos un iebraucu pagalmā, vaicājot, vai tās domātas mazbērnu izklaidei. Māris par manu jautājumu smej un atbild, ka tā ir aka. Vaicāts, vai šogad arī piedalīsies skatē, Māris atbild, ka nezina. Pagaidām tādas domas nav bijis. Par to, ka mani pievilinājušas dzirnavas, viņam nekāda pārsteiguma nav. Arī kaimiņš esot vērojis un vērojis, kas te topot. “Toreiz dzirnavām vēl nebija uzlikti spārni un kaimiņam šķitis, ka te top interesanta ugunskura figūra uz Jāņiem,” saka Māris.Patiesībā šī “odziņa” dzirnavas – aka veic trīs funkcijas. Vējā, kad griežas spārni, dzirnavas no dārza aizbiedē kurmjus un arī putnus no ogulājiem. Savukārt iekšā dzirnavās atrodas dziļurubuma aka, kas ieurbta 97 metru dziļumā. Ziemā to vajadzējis pārklāt, kas tagad atkrīt, jo aka atrodas iekšpusē un ir pasargāta no aukstiem vējiem. Trešā funkcija ir acu priecēšana pašiem un garāmbraucējiem. “Dzirnavas pats necēlu, bet piepalīdzēju gan. Tas ir pasūtījuma darbs. Spārni vējā ļoti labi griežas, jo uztaisīju un ieliku vēl gultni. Meistaru atradām internetā, iedevām nepieciešamos materiālus, un viņš to dzirnavu korpusu un spārnus izgatavoja. Pa gabalu ļoti skaisti izskatās,” savu prieku neslēpj M. Bette.
Siena vākšana jau pabeigtaApvaicājos arī, kā sokas ar saimniekošanu. “Visu laiku strādājam. Nav nekādu problēmu. Mājlopu sastāvs ir tāds pats. Ir 24 slaucamās govis. Nupat pabeidzām ņemties ar sienu. Tas ir savākts. Viss siens jau ir šķūnī, bet tas nozīmē, ka viens nozīmīgs darbs ir nost. Audzējam arī divas cūkas. Ir veikti visi nepieciešamie dezinfekcijas pasākumi, bet grūti paredzēt, vai Āfrikas cūku mēris ķers vai neķers arī mūsu saimniecību. Graudi arī mazliet ir, bet ar tiem īpaši neaizraujamies,” stāsta M. Bette.Viņš piebilst, ka pašlaik karstumā ārkārtīgi nikni uzbrūk dunduri. “Labi, ka ganībās ir lieli koki un krūmāji, kur mājdzīvnieki var paslēpties. Vakar ļoti uzmācīgi dunduri bija, bet pēc pērkona lietus tā kā ir pierimušies,” saka Māris.Pieminēju gan tikai dzirnavas, kaut patiesībā Bettu dārzā var it visur jūsmot par skaistumu un gaumi: līdz māju durvīm izveidots skaists celiņš ar puķēm abās malās, dārzāju dobes ir glīti izravētas. Uzmanību piesaista arī māju nosaukuma veidojums. Viss ir veidots un darināts tā, lai dārzā cilvēks varētu justies apmierināts un gūt prieku par savu darbu. Tas arī dod spēku Verai un Mārim un ik gadu liek garāmbraucējiem priecāties par savu sētu.
