Darbs. Mīlestība. Ticība
Manā dzīvē Darbs, mīlestība un ticība: Tās ir trejas svētas lietas, Kas no piedzimšanas brīža Ieņēmušas goda vietas – Tām ziedots mans mūžs un gods, Un ne mirklis netiek dots, Lai kāds mani pazemotu. Darbs, mīlestība un ticība: Kaut arī reizēm slogs. Jau kopš piedzimšanas brīža Logs bij pašam jāatver, Jāatrod bij ceļš uz sauli – Cauri negaisiem un vētrām, Sniegputeņiem, aukstumiem, Kas caur kauliem stingstot skrien… Līdz tu redzi savu gaismu Savā saldā meža mētrā. Atguvies tālāk soli lieku. Aizsteidz pāri zila debess Zeltmirdzošiem mākoņiem. Tos es plecos ceļu droši Dzīves sapņiem lielākiem. Te nu esmu jūsu priekšā – Mana pasaule lūdz iekšā… Plaukstās viz man spoži grodi, Izauklēti, senloloti, Ja kāds grods tev sirdi skar, Uzplaukst pēkšņi ziedošs zars – Tad mans mūžs nav bijis velts. Paldies DIEVAM, tas mans zelts! Darbs, mīlestība un ticība: Tās ir trejas svētas lietas, Kas no piedzimšanas brīža Manā mūžā Ieņēmušas goda vietas.
