Ceturtdien Valgas kultūras un interešu centrā notika mākslinieces Kersti Kruškas vadītā meistardarbnīca, kurā vecākie Valkas mākslas skolas audzēkņi varēja apgūt tifānijas vitrāžu gatavošanu.
Ceturtdien Valgas kultūras un interešu centrā notika mākslinieces Kersti Kruškas vadītā meistardarbnīca, kurā vecākie Valkas mākslas skolas audzēkņi varēja apgūt tifānijas vitrāžu gatavošanu. Skolēni priecājas, ka ir iegūta jauna pieredze — likt citu pie cita mazus krāsainus stikla gabaliņus un lodējot tos sastiprināt.
Ilze Zalužinska pieļauj, ka varētu pat augstskolā studēt stikla dizainu. Šis materiāls patīk arī pārējiem audzēkņiem. “Tā patiešām bija interesanta meistardarbnīca un atšķirīga no citām mākslas nodarbēm. Mani ļoti apmierināja arī galarezultāts. Lai gan tas ir darbietilpīgs process, pavadītais laiks un pūles bija tā vērtas,” uzskata Ieva Kampe. Viņai piebalso arī kursabiedrene Sabīne Dreimane, jo iemācīties kaut ko jaunu vienmēr ir interesanti un vērtīgi. Abas ir gatavas atkal strādāt ar stiklu. Vienīgais puisis grupā bija Mārtiņš Briedis. Viņš mācās Valgas pamatskolā un jau sesto gadu ir audzēknis Valkas mākslas skolā.
Darbnīcas vadītāja priecājas par valcēniešiem, jo, pirmo reizi strādājot ar stiklu, viņi lieliski izjūtot gan krāsu, gan materiālu. K. Kruška Valgas kultūras centrā vada vitrāžas un floristikas pulciņu. Vēl viņa studē bioloģiju Tartu universitātē maģistra programmā. Vitrāžas pulciņā lielākoties darbojas zēni, bet par floristiku vairāk interesējas meitenes.
“Bijām pārsteigti, ka vitrāžu gatavošana ir tik darbietilpīgs process. Mēs skolā ar stiklu nestrādājam. Bērniem patika, ka uzreiz redzams darba rezultāts. Vienīgais trūkums šajā meistardarbnīcā bija valodas barjera. Pēdējās trīs stundas darbojāmies bez tulces Anitas Tannenbergas. Diemžēl pasniedzēja krieviski neprata un arī mūsu angļu valodas zināsanas bija par knapām. Nākamreiz par šo aspektu jādomā nopietnāk,” uzskata skolotāja Daiga Soloveiko. Viņa domā, ka Valkas mākslas skolā vēl tik ātri ar stiklu nestrādās, jo nav nedz nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, nedz speciālista, kurš šo darbu mācētu profesionālā līmenī, vismaz tādā, lai varētu pasniegt akreditētu apmācības programmu darbā ar stiklu. Pašdarbnieku pulciņa līmenis te nederēs, taču bērniem kādu radošo darbnīcu ir iespējams sarīkot.
Gaidot rindā uz vienīgo lodāmuru, meitenes paspēja pagatavot arī nelielus krāsainus kareklīšus no pavisām mazām vitrāžas stikla lauskām. Interesants laika kavēklis bija arī lūkošanās uz apkārtējo pasauli caur dažādu krāsu stikliem. Katra krāsa rada atšķirīgas izjūtas un pasaules redzējumu. Spilgta un enerģiska tā šķiet, skatoties caur oranžo stiklu, bet pavisam rāma — zaļajos toņos.
