Vijciema pagasta “Lejasviršos” saimnieko Ruta Bērtiņa.
Vijciema pagasta “Lejasviršos” saimnieko Ruta Bērtiņa. Viņa visu mūžu ir bijusi saistīta ar lopkopību — gan vadījusi lielfermas, gan izbaudījusi visas grūtības, kādas rodas, uzsākot patstāvīgu saimniekošanu.
Zemnieces īpašumā pašlaik ir trīsarpus hektāri zemes. 28 hektārus viņa nomā. Saimniecībā pašlaik ir 22 liellopi, no tiem 14 — slaucamas govis. Bullēni netiek audzēti.
Pie mājas atrodas tikai nomas zeme. “Tā nu iznācis, ka padomju laikā uzceltā māja, kuru privatizēju par kopsaimniecības pajām, atrodas uz bijušā saimnieka zemes, un viņš to nepārdod. Vēl manu dzīvi apgrūtina blakus esošā lielferma, kurā ir 200 lopu, un tie gar mājām ejošo ceļu izbrien tā, ka dažbrīd vieglo automašīnu var izvilkt tikai ar traktoru. Palīdz tas, ka esmu optimiste — kā nu būs, tā būs,” par dzīvi nebūt nežēlojas uzņēmīgā sieviete.
Skābsienu sabojā negausīgi putni
R. Bērtiņa pienu pārstrādei nodod Trikātā. Kopumā viņa ir apmierināta ar akciju sabiedrības attieksmi pret piena ražotājiem, vien pēdējos mēnešos maksājumi par nodoto produkciju aizkavējoties. Zemniece saprot, ka situācijā, kad trikātieši nespēj pārdot savu produkciju, aizkavējas arī maksājumi lopkopjiem.
Ar izslaukumiem R. Bērtiņa ir apmierināta, jo pērn vidēji izslaukts vairāk nekā 6000 litru piena no govs. “Grūti paredzēt, kāds būs šā gada vidējais izslaukums. Vasara bija sausa, un mums neklājās viegli. Sienu ziemai savācām. 60 procenti ir skābsiens, un to likām ruļļos. Nezinu, vai ziemai pietiks, jo ruļļus sabojā putni — plēvē izknābj caurumus, tāpēc pie siena piekļūst gaiss un mitrums, līdz ar to sākas pelēšana,” norūpējusies R. Bērtiņa. Apmēram 100 ruļļu siena neatrodas līdzās mājai, tāpēc grūti putnu uzlidojumus izkontrolēt un lidoņus aizbaidīt.
Visi bērni dzīvē ir iekārtojušies
Saimniecībā ar kredīta palīdzību ir iegādāts gana liels traktors, tiesa, jau lietots. “Ziemā dzīve ir vieglāka — atliek vien lopiņus pabarot un izslaukt. Vasarās tie jādzen ganībās un visādi jāaprūpē. Esmu cilvēks, kas rūpīgi seko, lai govis justos labi. Tikai tad no viņām būs pienācīga atdeve. Vasarā man vislielākais atspaids ir no bērniem. Viņi man ļoti palīdz,” atzīst un palepojas zemniece.
Meita Smaida Leitāne strādā par māsiņu pie zobārstes Gunas Ikšeles. Viņas vīrs Aldis strādā ZETos. Abi atvaļinājumu parasti izmanto vasarā un ir neaizstājami palīgi siena sagatavošanā. Savukārt rudenī viņi palīdz kartupeļu talkās. Otra meita Mārīte strādā zemnieku saimniecībā “Puņģi” un reti var atlicināt laiku, lai palīdzētu mātei. Vēl divi bērni R. Bērtiņai dzīvo Rīgā. Jaunākais — Igors — ir mācīts frizieris un vēl nav precējies. Viņš Rīgā ir ļoti pieprasīts meistars, gluži tāpat kā Vijciemā. “Reizēm, kad dēls atbrauc mājās, viņam neatliek laika pat safrizēt mani, nemaz nerunājot par pasēdēšanu un parunāšanos, jo draugu un paziņu te ir tik daudz, un visi vēlas izskatīties skaisti,” smaida Ruta. Igors ir padevies augumā ražens — vairāk nekā divus metrus garš —, un skatīties, kā jaunietis tekalē ap savu klientu, ir ļoti interesanti. Savukārt meita Ināra Rīgā strādā par grāmatvedi. Viņa ir precējusies un mācējusi sakārtot savu dzīvi.
Joprojām atceras jubileju un Ražas balli
Vēl nav pagājis pat mēnesis, kopš R. Bērtiņa savu tuvinieku pulkā nosvinēja 60 gadu jubileju. Svinības notika “Dravnieku” kamīnzālē, un vakars bijis visnotaļ skaists un izdevies. Joprojām atmiņā palikusi Ražas balle Vijciema tautas namā. “Reti jau izdodas būt kopā ar mīļiem cilvēkiem un draugiem, pasēdēt kopā pie mielasta galda. Tā bija laba atpūta pēc ikdienas skriešanas un neatliekamo darbu darīšanas,” atzīst zemniece. Viņai pietrūkst biežākas izkustēšanās no mājām.
Saimniecībā darbs dzen darbu. Nekādas lauksaimniecības kultūras pārdošanai netiek audzētas, viss tikai govīm un pašu vajadzībām. Arī graudus iepērk no apkārtējiem zemniekiem. Govīm gan tiek audzētas lopbarības bietes. To ravēšanai allaž jāmeklē palīgi. Lai gan šis darbs nav tas patīkamākais, mazmeita nekad neatsaka. Dažbrīd palīdz arī bērni no pagasta centra. Jaunākajam mazdēlam nav lielāka prieka kā izbraukt ar traktoru. “Ja ar rokām jādara kādi zemes darbi, tad vairs neesam labie draugi,” smej Ruta.
Nekad nedomāja, ka kļūs par zemnieci
Pašlaik kūtī aug sešas teles, un tad jau slaucamo govju skaits būs 20, taču vairāk par 25 turēt neatļauj vietas trūkums. Kūts atrodas apmēram 100 metru no mājām, tajā ir piena dzesēšanas iekārta un vakuumvads slaukšanai. R. Bērtiņa priecājas, ka viņai grāmatvedības papīrus sakārto lauksaimniecības konsultante Brigita Brūzīte. Katru ceturtdienu pagastmājā viņa konsultē vietējos uzņēmējus. “Nekad nedomāju, ka kļūšu par zemnieci un vajadzēs kārtot dažādus atskaišu dokumentus. Padomju laikā Bulduru tehnikumā izmācījos par zootehniķi, 10 gadus strādāju par govju kompleksa “Vairogi” vadītāju. Dzīve sarežģījās, un kā Sprīdītis devos pasaulē laimi meklēt,” atceras zemniece. Viņa trīs gadus nodzīvoja Limbažu rajonā. Tur par pajām nopirka māju un atkal strādāja par kompleksa vadītāju. Pēc tam nāca lielo pārmaiņu laiks un bijušais saimnieks atņēma zemi līdz pat mājas stūrim. R. Bērtiņai tolaik piederēja trīs govis un pajas no Vijciema padomju saimniecības. Viņa savāca savu mantību un devās atpakaļ uz Vijciemu, un sāka strādāt lielfermā pie Rutas Brasles. Tur nostrādāja līdz 2000. gadam, līdz saprata, ka vēlas pati sev būt saimniece. Pamazām tika nopirktas govis, līdz to skaits sasniedzis jau 14.
Kaut rāpus, bet darbā jābūt
Jautāta, vai vieglāks darbs bija lopu kompleksā padomju laikā vai savā saimniecībā pašlaik, zemniece atbild, ka padomju laikā “visi bija pie vietas” un viss bija sakārtots. “Man patika sanitārās dienas kompleksā, kad bija rūpīgi jāiztīra katrs fermas stūrītis. Tagad nemaz negribas kāju spert šajās padomju laikā celtajās kūtīs. Laukos trūkst apzinīgu strādnieku. Daudzi domā tikai par to, lai diena būtu galā un varētu notrallināt nopelnītos latus. Savā saimniecībā tā nevaru. Man jādomā gan par šodienu, gan rītdienu. Agrāk arī bērni pēc mācībām skolā bija katrs savā vietā, neviens nekur neklaiņoja. Tie, kuri nemācījās, strādāja. Tagad bērniem pat vasaras brīvlaikā nav nodarbošanās,” salīdzina Ruta. Zemniece atzīst, ka tagad gan slimot nedrīkst. Kaut rāpus, bet darbā jābūt. Pagaidām vēl nekādas nopietnas kaites viņu nav skārušas. R. Bērtiņai ir trīs mazbērni. Vecākais — Edijs — pašlaik mācās par pavāru viesnīcā “Rīdzene”. Pirms tam viņš studēja biznesa lietas augstskolā “Turība”, bet apstākļi tā iegrozījās, ka kļuva par pavāru. Abi pārējie mazbērni mācās Vijciema pamatskolā un Valkas ģimnāzijā.
Iespējams, ka Edijam ēst gatavošanas prieks iedzimts no Rutas, jo arī viņai ļoti patīk gatavot. Ziemas krājumam ievārījumus, konservus un citus našķus viņa gatavo pati. Ziemā ēdiena gatavošanai atliek vairāk laika, jo nav jābaidās, ka govis aizbēgs neparedzētā virzienā, nav jāatlicina laiks dārza ravēšanai un citiem vasaras ikdienas darbiem. “Sestdienās un svētdienās cenšos pagatavot kaut ko interesantāku, neikdienišķāku. Man ļoti patīk, kā ēdienu gatavo vīrieši un cik eleganti viņi prot klientu apkalpot pie galdiņa. Restorānā no tā gūstu patiesu prieku. Tas ir pavisam citādi, nekā to mēdz darīt sievietes. Arī frizieru vīriešu pirksti ir daudz maigāki nekā sievietēm,” pārliecināta zemniece. Viņa gan pieļauj, ka vīriešiem savukārt varētu patikt frizieres un oficiantes sievietes.
