Pēdējā laikā masu medijos bieži parādās bezrecepšu zāļu reklāmas ar aicinājumu iegādāties noteiktus medikamentus, lai iegūtu dubultveselību, stipru sirdi, aizmirstu galvassāpes un citas kaites.
Pēdējā laikā masu medijos bieži parādās bezrecepšu zāļu reklāmas ar aicinājumu iegādāties noteiktus medikamentus, lai iegūtu dubultveselību, stipru sirdi, aizmirstu galvassāpes un citas kaites.
Pagājušajā nedēļā daudzi Valkas rajona iedzīvotāji medikamentu reklāmlapas atrada arī savās pastkastītēs. Daļa cilvēku pakļaujas šim spiedienam un nākamajā dienā pēc reklāmas jau interesējas aptiekās par izvēlēto zāļu iegādi. Valkas aptiekas vadītāja Skaidrīte Dudzinska stāsta, ka dažreiz apmeklētāji uzprasa tādas zāles, kādas pašas aptiekāres vēl nezina un nav pasūtījušas. “Acīmredzot tās ir redzētas televīzijas reklāmās,” secina S. Dudzinska.
Viņa uzskata, ka zālēm īpašas reklāmas nav vajadzīgas, jo veselībai derīgus medikamentus katram individuāli vislabāk var ieteikt ārsti. “It kā jau šie bezrecepšu medikamenti, kurus atļauts reklamēt, nav kaitīgi. Vajadzības gadījumā par iespējamām blakusparādībām paskaidrojumus pircējam var sniegt farmaceite, bet labāk jau tomēr pirms zāļu pirkšanas pakonsultēties ar ārstu,” saka S. Dudzinska.
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis uzskata, ka šāda zāļu netieša uzspiešana iedzīvotājiem nav atbalstāma. “Protams, nekas nenotiks, ja cilvēki lietos tabletes vai aerosoliņus pret kakla sāpēm, bet, domāju, visām kaitēm cilvēks nespēj izvēlēties vajadzīgās zāles,” spriež J. Batalauskis.
Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Māris Nātra informē, ka likums bezrecepšu zāles atļauj reklamēt, tomēr atgādina, ka medikamenti nav ne šokolāde, ne veļas pulveris. “Cilvēki bez medicīniskās izglītības nespēj izvērtēt visu piedāvāto zāļu klāstu. Liela daļa šajās reklāmās iekļauto preču ir uztura bagātinātāji. Zinu, ka daži ir iegādājušies kādus piecus uztura bagātinātāju veidus. Varu tikai iedomāties, kas tas ir par kokteili, ja visu nopirkto lieto kopā. Diezin vai tas veselībai ir derīgi,” saka M. Nātra.
Ģimenes ārsts Valdis Ķiris uzskata, ka bezrecepšu zāles neko ļaunu veselībai nevar nodarīt, bet ar tām nevar izārstēt nopietnu vainu. “Šīm zālēm nav stipras iedarbības. Sāpju remdēšanai var iedzert kādu tableti, bet, iespējams, tās izraisa kāda smagāka saslimšana. Tad bezrecepšu zāles nederēs, un, paļaujoties tikai uz reklāmās minēto, cilvēks var nopietni kaitēt savai veselībai. Ar reklāmām zāļu gatavotāji grib tikai vairāk nopelnīt. Es neatzīstu zāļu iegādi, vadoties pēc reklāmas. Ja ir vēlēšanās nopirkt kādus medikamentus, par to vajadzētu aprunāties ar ārstu,” norāda V. Ķiris.
Daļa cilvēku cenšas paši iegādāties zāles, jo uzskata, ka ārsti izraksta ļoti dārgus medikamentus. Daži pat domā, ka mediķi par to ir vienojušies ar zāļu ražotājiem. V. Ķiris tam nepiekrīt. “Dārgākas zāles ir arī efektīvākas. Piemēram, agrāk ražotajām un salīdzinoši lētākajām antibiotikām slimību ārstēšanā īpašas nozīmes vairs nav, jo tās mūsu sabiedrība ir lietojusi kopš pēckara gadiem. Ar laiku cilvēku organisms pie antibiotikām pierod, un tās slimību ārstēšanā vairs nelīdz, bet jaunās antibiotikas ir dārgas. Paši mediķi ir priecīgi, ja parādās kādi jauni medikamenti, ar kuriem var aizstāt antibiotikas, jo tad samazinās slimošanas laiks un pacients ātrāk atgūst spēkus. Protams, tas ir dārgāk nekā pirkt bezrecepšu zāles. Šķiet, cilvēki vēl nav sapratuši, cik maksā veselība,” apliecina V. Ķiris.
Jāatzīst gan, ka pirmais zāļu iepirkšanās bums ir rimies un vairāki cilvēki zāļu iegādē kļuvuši uzmanīgāki. To atzīst arī aptieku darbinieki. Pensionāre Inta Kārkliņa skaidro, ka neietekmējas no medikamentu reklāmām. Viņa labi saprotot, ka sāpes var izraisīt dažādas kaites, jo to remdēšanai ir arī vairākas zāles. “Kuras tieši man būtu visvajadzīgākās, par to vienmēr pakonsultējos ar savu dakteri,” saka I. Kārkliņa. Arī pensionāre Austra Batramoviča atzīst, ka labāk klausīt ārstiem, nevis reklāmām. “Es slimoju ar diabētu, tādēļ man ārsts ir noteicis speciālu zāļu lietošanas režīmu. Pati uz savu galvu medikamentus neizvēlos,” apliecina A. Batramoviča.
