Pirms 20 gadiem vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju netika dota izvēles iespēja. Viņi piedalījās skarbā eksperimentā ar cilvēka veselību un dzīvību, ko ietver viens vārds — Černobiļa.
Pirms 20 gadiem vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju netika dota izvēles iespēja. Viņi piedalījās skarbā eksperimentā ar cilvēka veselību un dzīvību, ko ietver viens vārds — Černobiļa.
Šogad, kad aprit 20 gadu kopš atomavārijas, biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa”” (biedrība “Černobiļa”) valde pieņēmusi lēmumu un izveidojusi Goda zīmi. Tas ir apbalvojums, kuru piešķir cilvēkiem, kas atbalsta biedrības aktivitātes un palīdz černobiliešiem sadzīvot ar avārijas seku likvidēšanā iegūtajām veselības problēmām.
Cilvēkiem pietrūkst spēka pierādīt
Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 103 cilvēki Latvijā un Ukrainā. Apbalvoto vidū ir arī trīs Valkas rajona pārstāvji. Ceturtdien Goda zīmi un Atzinības rakstu pasniedza Valkas rajona padomes priekšsēdētājam Uldim Birkenšteinam un akciju sabiedrības “8 CBR” valdes priekšsēdētājam Jānim Līkanam. Drīzumā apbalvojumu saņems arī ārste Marianna Ķire.
“Esam ieradušies Smiltenē, lai izteiktu pateicību cilvēkiem, kas rūpējas par tiem, kuri bijuši Černobiļā, likvidējuši katastrofas sekas un glābuši cilvēci. Ir dažādi ārsti, dažādi sociālie darbinieki, uzņēmumu vadītāji un rajonu padomju priekšsēdētāji. Likums par sociālo aprūpi un medicīnisko aizsardzību ir izdots, bet dažkārt cilvēkiem pietrūkst spēka pierādīt, ka viņiem nepieciešama palīdzību. Tāpēc paldies tiem, kas sniedz mums palīdzīgu roku,” uzsver biedrības “Černobiļa” prezidents Arnolds Vērzemnieks. Šis paldies ir kā simbols. Caur šo apbalvojumu pateicība tiek sūtīta vēl daudziem, daudziem cilvēkiem, kuri ir aiz apbalvotajiem.
Neviens nezināja, kurp dodas
1986. gada 26. aprīlī Černobiļā risinājās notikumi, kurus vēlāk nosauca par vislielāko atomkatastrofu pasaules vēsturē. Avārijas seku likvidēšanu tika iesaukti aptuveni 130 tūkstoši cilvēku no visām padomju republikām, tajā skaitā vairāk nekā 6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju — tātad apmēram tikpat, cik šobrīd dzīvo Smiltenē vai Valkā. Neviens no viņiem toreiz nezināja, kurp dodas, jo pat tie, kas organizēja glābšanas darbus, nezināja, kā rīkoties. Līdz tam pasaulē līdzīga avārija nebija notikusi. Vēl mūsdienās ārsti mācās un pēta černobiliešu slimības vēstures, lai varētu viņiem palīdzēt. Latvijā 5300 no avārijas seku likvidētājiem, kas līdz šim stājušies uzskaitē, aptuveni trīs tūkstoši ir pirmās vai otrās grupas invalīdi. 800 Latvijas černobilieši jau ir miruši, no tiem 500 pabijuši pašā epicentrā jeb uz avarējušās automelektrostacijas jumta, kur viņi strādāja tikai divas minūtes. Latvijā no viņiem izdzīvojis nav neviens.
Pamazām saēd cilvēka organismu
Arī pārējiem, kuri strādāja un novērsa avārijas sekas 30 kilometru rādiusā, joprojām ir veselības problēmas. Tā nav slimība, kuru var izārstēt, paguļot pāris nedēļu vai mēnešu slimnīcā. Radiācijas ietekme skar visus orgānus. Ja parasts cilvēks sirgst ar vienu slimību, tad černobilietim būs vismaz desmit. Tās pamazām saēd organismu. Radiācija, piemēram, ir nogulsnējusies kaulaudos. Galvassāpes, asinsrites sistēmas traucējumi, muguras un locītavu sāpes, osteoporoze — tā ir tikai daļa no kaitēm, ar kurām nākas sadzīvot avārijas seku likvidētājiem.
Pašsaprotami, ka šiem cilvēkiem pienākas valsts garantēta veselības un sociālā rehabilitācija. Likums, kas to paredz, burtiski izcīnīts desmit gadu garumā. Šim nolūkam izveidota nevalstiskā organizācija “Latvijas savienība “Černobiļa””, kas joprojām koordinē černobiliešu tiesību un sociālo aizsardzību un aktīvi piedalās likumdošanas veidošanas procesos, lai panāktu tādu normu ieviešanu, kas atvieglo cilvēku rūpes par savu veselību. Viens no pēdējiem sasniegumiem ir likums, kuru Saeima jau akceptējusi un kurš vēl jāparaksta Valsts prezidentei. Ja tas notiks, tad ar 1. janvāri Černobiļas avārijas seku likvidētāji pensijā varēs doties piecus gadus ātrāk.
