Launkalnes pagasta Silvā tiesvedības dēļ ilgāku laiku ir iesaldēta uzņēmuma “Agro Smiltene” jaunbūve (lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angārs), šogad 11. marta numurā informēja “Ziemeļlatvija”.
Tāpat rakstījām, ka aizvadītā gada 21. novembrī Administratīvā rajona tiesā Valmieras tiesu namā ir saņemts kāda iedzīvotāja pieteikums par Smiltenes novada būvvaldes izsniegtās būvatļaujas atcelšanu minētā angāra celtniecībai, jo būvatļauja aizskar viņa tiesiskās intereses un ir pretrunā ar Launkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2006. – 2018. gadam un tā sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.
Lemj par labu iedzīvotājam Pieteicējs norādījis, ka atbilstoši minētajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāra būvniecība Silvā 23 nav paredzēta un atļauta. Viņam piederošais īpašums atrodas tuvu minētajam angāram un līdz šim tiek izmantots kā vieta klusai atpūtai, taču lauksaimniecības tehnikas ražošana un montāža īpašuma tuvumā šo izmantošanas veidu turpmāk padarīs neiespējamu.Ņemot to visu vērā, pieteicējs jau pērn 3. oktobrī vērsās Smiltenes novada domē ar iesniegumu, apstrīdot Smiltenes novada būvvaldes izsniegto būvatļauju minētā angāra būvniecībai Silvā 23. Taču ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāja tā paša gada 30. oktobra lēmumu būvatļauja tika atstāta spēkā, bet pieteicēja iesniegums – noraidīts. Administratīvā rajona tiesas Valmieras tiesu nams tiesas sēdē šovasar 25. jūnijā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.V. pieteikuma par Smiltenes novada domes 2013. gada 30. oktobra lēmuma Nr.18 “Par 2013. gada 28. maijā izsniegtās būvatļaujas Nr.12-15/24 apstrīdēšanu” atcelšanu. Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt E.V. pieteikumu un atcelt minēto Smiltenes novada domes 2013. gada 30. oktobra lēmumu “Par 2013. gada 28. maijā izsniegtās būvatļaujas Nr. 12- 15/24 apstrīdēšanu” ar tā pieņemšanas dienu. Tiesa atzinusi, ka SIA “Agro Smiltene” iecere būvēt lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāru Silvā 23 neatbilst Launkalnes pagasta teritorijas plānojumam un tā sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Līdz ar to šai būvniecībai izsniegtā būvatļauja ir atzīstama par prettiesisku un pieteicēja pieteikums ir apmierināms pilnībā.Tiesas spriedums uzliek Smiltenes novada domei par pienākumu divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izvērtēt, vai SIA “Agro Smiltene” lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāra būvniecību Silvā 23 ir iespējams turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai nē, pieņemot lēmumu par būvniecības turpināšanu (norādot nosacījumus, kā to darīt) vai būvniecības radīto seku novēršanu. Tiesas spriedums ir pasludināts 15. jūlijā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas. Ja spriedums viena mēneša laikā netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā. “Smiltenes novada dome iepazīsies ar pilnu sprieduma tekstu un tad lems par pārsūdzēšanu, ko var izdarīt līdz 15. augustam,” informē Māris Rungulis, Smiltenes novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs.Pieteicēja E. V. pārstāvji zvērinātu advokātu biroja “Centrs” advokāts Valdis Ulmanis un juriste Gundega Miķelsone pauž prieku un gandarījumu par to, ka šajā lietā ar tiesas palīdzību izdevies novērst klaju tiesību normu pārkāpumu. “Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju nesamierināties ar prettiesisku rīcību neatkarīgi no tā, vai to īstenojusi valsts vai privātpersona, un cīnīties par savām tiesībām. Ja ikviens no mums vienmēr izdarīs visu, kas no viņa atkarīgs, Latvija daudz vairāk tuvināsies tiesiskai valstij arī de facto, nevis tikai de iure ,” uzsver V. Ulmanis un G. Miķelsone.
Deputātus gaida nākamā izvēleProblēmas “sakne” ir jau minētais Launkalnes pagasta teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam. Saskaņā ar šā dokumenta esošās un plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas grafisko attēlojumu nekustamais īpašums Silva 23 daļēji atrodas sabiedriskas nozīmes un darījuma objektu apbūves teritorijā, daļēji – parku un apstādījumu teritorijā, daļēji – meža teritorijā. Minētais angārs teritorijas plānojuma grafiskajā pielikumā atrodas divās no tām: daļēji – sabiedriskās nozīmes un darījumu objektu apbūves teritorijā un daļēji mežsaimniecības (meža) teritorijā.Tiesas spriedumā norādīts, ka zemes gabalu ir tiesības apbūvēt tikai tad, ja šī apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem, ko konkrētās pašvaldības dome izdod kā pašvaldības saistošos noteikumus. Tāpat norādīts, ka no minētajām tiesību normām nepārprotami ir secināms, ka sabiedriskās nozīmes un darījumu objektu apbūves teritorijā nav pieļaujama nekādu ražošanas objektu būvniecība – arī lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāra būvniecība. To drīkst darīt tikai Launkalnes pagastā atļautajās ražošanas un tehniskās apbūves teritorijās.“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka SIA “Agro Smiltene” vērsās Smiltenes novada domē ar iesniegumu izstrādāt lokālplānojumu nekustamajam īpašumam Silva 23 un izmainīt angāra atrašanās teritoriju uz ražošanas un tehniskās apbūves teritoriju.Šobrīd ir noslēgusies lokālplānojuma 1. redakcijas publiskā apspriešana. Otrdien, 22. jūlijā, ziņojumu par šīs apspriešanas rezultātiem izskatīja Smiltenes novada domes Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgā komiteja, bet 29. jūlijā ar ziņojumu plānots iepazīstināt Smiltenes novada deputātus lielajā domes sēdē. Par to, ko nolems deputāti, informēsim arī mūsu lasītājus.“Publiskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāki iesniegumi, kuros ir gan izteikts iebildums pret funkcionālā zonējuma maiņu, gan arī pausts atbalsts lokālplānojuma izstrādes iecerei,” informē Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš.Savukārt SIA “Agro Smiltene” šobrīd precizē objekta (angāra) nosaukumu atbilstoši funkcijām, ko tur darīs. “Koriģējam projektu precīzi, lai izbeigtu spekulācijas ap vārdu spēli. Nosaukums būs noliktavas un montāžas angārs. Paralēli mainām zonējumu, lai turpmāk Launkalnes pagasta teritorijas plānojumā nebūtu pretrunu,” saka SIA “Agro Smiltene” valdes priekšsēdētājs Andris Vilkasts.Aizvadītajā gadā uzceltais SIA “Agro Smiltene” angārs joprojām nav nodots ekspluatācijā.
ViedoklisPieteicēja pārstāvis Rihards Vilks (pieteicēja intereses pilnvarots pārstāvēt ar 2013. gada 29. septembra ģenerālpilnvaru):
«Raksts «Uzņēmēja plāni iestrēgst kaimiņa prasības dēļ» laikraksta «Ziemeļlatvija» 2014. gada 11. marta numurā tika publicēts, kad vēl tikai pirmās instances tiesa bija pieņēmusi lēmumu neatjaunot SIA «Agro Smiltene» izsniegtās un pieteicēja pārsūdzētās būvatļaujas darbību. Šis raksts bija pieteicējam ļoti neglaimojošs un pat aizvainojošs, tādēļ pieteicējs vēlas izklāstīt savu versiju par notiekošo.Lietas būtība ir ļoti vienkārša – pieteicējam pieder īpašums meža malā, klusā un mierīgā vietā, relatīvi tālu no pilsētas trokšņiem un pārējiem tračiem, taču tai pašā laikā ar vieglu pieeju pie vēlamās infrastruktūras – pilsētas. Pieteicējs ir otrās grupas invalīds ar kustību traucējumiem un uz šo vietu 1993. gadā pārcēlās dzīvot tieši šī miera dēļ. SIA «Agro Smiltene», kas nodarbojas ar traktoru tirdzniecību (virspusējs vērojums no malas, ne padziļināta meklēšana vai analizēšana), iegādājās kādreizējo Silvas klubu sava biznesa vajadzībām. Nekādas pretenzijas pieteicējs nekad necēla, lai gan ir gadījušies pārpratumi un piedzīvota SIA «Agro Smiltene» nerēķināšanās ar kaimiņiem (piemēram, ziemā piebraucamais ceļš pie mājas aizšķūrēts ar sniegu). Nevienam iebildumu pret uzņēmējdarbību nebija un nav vēl aizvien. Pērn, 2013. gadā, SIA «Agro Smiltene» saņēma būvatļauju angāra celtniecībai aiz bijušās kluba ēkas uz zemes, kas ir kaimiņos pieteicēja zemei. Šī būvatļauja, kas izsniegta nelikumīgi, un būve, kas jau nelikumīgi uzbūvēta, atklāj gan Smiltenes novada domes, gan SIA «Agro Smiltene» nerēķināšanos ar apkārtējiem līdzcilvēkiem.Būvatļauja tika izsniegta bez sabiedriskās apspriešanas – tātad iedzīvotājiem nebija iespēja izteikt savu viedokli par to, ka kaimiņos tiks būvēts ražošanas un montāžas angārs.Par būvatļauju nebija pieejama nekāda informācija, tātad iedzīvotāji nemaz nevarēja zināt par angāra būvniecību, līdz jau sākās pati būvēšana.Mēģinājumi kontaktēties ar domi, lai noskaidrotu, kas tiek būvēts (kad tika jau konstatēta būvniecība), bija nesekmīgi domes neieinteresētības dēļ (pārtrauktas telefonsarunas, novēlotas atbildes uz iesniegumiem – tikai pēc mūsu atgādinājumiem u.c.).Kad ar iesniegumu palīdzību beidzot tika noskaidrots patiesais būves mērķis un objekts, tika konstatēts, ka visa būvniecība ir klajā pretrunā ar normatīvajiem tiesību aktiem, kas reglamentē zemes izmantošanu, tāpēc pieteicējs vērsās vispirms domē un pēc tam tiesā.Tiesāšanās mērķis nekad nav bijis kaitēt uzņēmējdarbībai. Tiesāšanās mērķis ir aizstāvēt savas tiesības un tiesiskās intereses. Cik daudzi no Jums – žurnālistiem, lasītājiem, vienkāršiem garāmgājējiem – vēlētos, lai viņu nama priekšā kāds uzbūvē ražošanas un montāžas angāru? Mājās, kur gadiem bijis miers, tagad kāds ļoti tuvos kaimiņos ražos traktortehniku! Vai šāda situācija tiešām šķiet pieņemama?!Kā redzams no pirmās instances tiesas lēmuma (pēc kura pieņemšanas, kā jau minēts, par šo lietu tika publicēts raksts laikrakstā «Ziemeļlatvija») un apgabaltiesas lēmuma atteikties atjaunot SIA «Agro Smiltene» izsniegtās būvatļaujas darbību un pirmās instances tiesas sprieduma, ar kuru pilnībā apmierināts pieteicēja pieteikums atzīt par prettiesisku un atcelt minēto būvatļauju, gan Smiltenes dome, gan SIA «Agro Smiltene» rīkojušies savu interešu vadīti, ignorējot kaimiņu tiesības. Tātad gan normatīvie tiesību akti, gan tiesu nolēmumi, gan elementāra loģika liecina, ka pieteicējam ir gan tiesības, gan arī – nekautrēšos šī vārda – pienākums novērst domes patvaļu, kas izpaužas, ierobežojot iedzīvotāju tiesības.Nav saprotama avīzes «Ziemeļlatvija» žurnālistes Sandras Pētersones nevēlēšanās izprast otras puses viedokli un argumentus. Žurnālistes rīcībā bija pilns pirmās instances tiesas lēmums atteikties atjaunot SIA «Agro Smiltene» izsniegtās būvatļaujas darbību, kurā tiesa skaidri un nepārprotami norādīja, ka gan dome, gan SIA «Agro Smiltene» ir rīkojušies pretlikumīgi. Tomēr rakstā «Uzņēmēja plāni iestrēgst kaimiņa prasības dēļ» šis lēmums tika interpretēts kā tiesas nekompetence un kaimiņa, proti, pieteicēja, «terors» pret «godprātīgu» uzņēmēju SIA «Agro Smiltene».Tagad Smiltenes dome ir nolēmusi mainīt lokālplānojumu strīdus zemei no meža teritorijas uz ražošanas teritoriju. Šī zeme atrodas starp dzīvojamām mājām, tādēļ dome atkal demonstrē šo māju iedzīvotāju tiesību un tiesisko interešu ignoranci. Sabiedriskajā apspriešanā kaimiņi jau ir izteikuši savu viedokli par teritorijas plānojuma maiņu. Ja dome ignorēs iedzīvotāju iebildumus par lokālplānojuma maiņu, viņi jauno plānojumu apstrīdēs gan ministrijā, gan Satversmes tiesā. Kā redzams vismaz šajā lietā, tiesa pamana nelikumīgas darbības un nepieļauj to eskalāciju.Ļoti ceru, ka arī Latvijas laukos cilvēki, tostarp valsts varas pārstāvji, reiz sapratīs, ka deviņdesmitie gadi ir pagājuši un 21. gadsimta Latvijā, pastāvot demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai, likumi ir jāievēro visiem un – kas nav mazsvarīgi – savstarpēja cieņa un konstruktīva saskarsme var atrisināt daudzas problēmas.»
