Smiltenē notikusi pēdējā no četrām Zemkopības ministrijas rīkotajām reģionālajām konferencēm lauksaimniekiem “Esi informēts un ražo laukos”.
Arī Smiltenē darba kārtībā bija divas galvenās tēmas: tiešie maksājumi laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam un Latvijas lauku attīstības programma no 2014. līdz 2020. gadam (investīciju sadaļa).“Tūlīt faktiski iekāpsim jaunajā plānošanas periodā, un visiem lauksaimniekiem būs jāpieņem lēmumi, kas ir saistīti ar jaunā plānošanas perioda prasībām, jaunām saistībām un jauniem uzdevumiem,” konferences atklāšanā aizvadītajā piektdienā uzsvēra Edgars Linde, Valsts Lauku tīkla sekretariāta vadītājs. Jau nākamā gada pavasarī, piesakoties tiešajiem maksājumiem, lauksaimniekiem būs jārēķinās ar tiešo maksājumu jauno sistēmu. Kad zemkopības ministrs Jānis Dūklavs konferences noslēgumā uzdeva jautājumu, kuram no klātesošajiem šī lieta ir pilnīgi skaidra tā, lai jau rīt varētu iesniegt dokumentus Lauku atbalsta dienestā, roku pacēla astoņi no 243 zālē esošajiem cilvēkiem. Tā zemniekiem var šķist Morzes ābece, pieļauj Gunta Mangale, Blomes pagasta “Vecvindu” zemniece un Smiltenes novada lauku attīstības speciāliste.“Vienreiz pārlasot, jauno kārtību nav iespējams saprast. Es pati esmu lasījusi neskaitāmas reizes, iepazinusies ar galvenajām tendencēm un tad varu teikt, ka pamatlietas attiecībā uz savu saimniecību saprotu. Te ir nopietns darbs visiem Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra un novadu konsultantiem,” uzsver G. Mangale un piebilst, ka ļoti vērtīgi bijuši konferencē sniegtie piemēri un cita informācija. G. Mangale iesaka zemniekiem iepazīties ar jauno informāciju no redzespunkta – “kas konkrēti attiecas uz manu saimniecību”, jo tā būs vienkāršāk.Konferences “Esi informēts un ražo laukos” šovasar rīkoja Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros.Pasākumā Smiltenē piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Lauksaimniekiem bija iespēja uzdot viņam jautājumus un konferences laikā saņemt atbildes.Jautājumu kastē “Ziemeļlatvija” iemeta ministram adresētu vēstuli no anonīmām ģimenēm ar bērniem par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, kas var kaitēt cilvēku veselībai. Uz šo jautājumu J. Dūklavs atbildēja, sasaistot to ar vēl vienu jautājumu par raundapa lietošanu graudu nogatavināšanā.“Es varu izteikt savu personīgo viedokli – man arī ļoti nepatīk, ka pēc miglošanas graudos un maizītē parādās šīs vielas. Tas ir ļoti slikti. Es šo jautājumu gribu pacelt arī Eiropas Savienībā, kur ir mediķu bloks, un pie šā jautājuma neapstāšos. Lai pieņemtu kaut kādus likumus un lēmumus, ir jābūt monitoringam, pētījumiem un tā tālāk, kā bija ar kūpinājumiem. Ja ir pieradījumi, var panākt rezultātu. Es varētu teikt, ka šis process ir pašā sākumā. Svarīgi ir arī tas, kā uzvedas zemnieks, kurā laikā viņš miglo, kā viņš miglo un kādā daudzumā,” konferencē uzsvēra J. Dūklavs.Ministrs atbildēja arī uz neklātienē uzdoto Ēvalda Viļumsona, bijušā kolhoza “Oktobris” priekšsēdētāja), uzdoto jautājumu, ko darīs ar meliorāciju, kurā ieguldīti miljardi?“Šis ir ļoti nopietns jautājums. Eiropas Komisija uzskata, ka Latvijā nevajag neko meliorēt (iejaukties dabā ar zemju nosusināšanu – redakcijas piezīme). Mēs tam nepiekrītam, un diskusija turpinās. Šobrīd ir saskaņošanā mūsu dokumenti, cilvēki ļoti nopietni strādā pie jautājuma, lai mums paliktu spēkā tie pasākumi, kas saistīti ar rekonstrukciju un renovāciju, bet par jaunu meliorāciju vispār neviens nerunā,” skaidroja J. Dūklavs.
