Šovasar jau otro reizi ar Valkas novada domes atbalstu tiek papildināti zivju krājumi novada ezeros.
Atbildīgais par šo darbu, novada domes teritorijas plānotājs Ingars Siliņš stāsta, ka pirmo reizi zivju mazuļi ūdenskrātuvēs ielaisti 2012. gadā, bet tagad tas notiek atkārtoti.
Mazuļus ielaiž jau otro reiziPirmajā reizē ūdenī laida ne tikai līdaku, bet arī asaru un karpu mazuļus. “Toreiz projektā nebija iekļauti Cepšu ezers un Valžezers. Šovasar mazuļus ielaidām arī šajos ezeros. Gan šajos, gan arī visos pārējos tagad laižam iekšā tikai līdaku mazuļus,” stāsta I. Siliņš.Viņš piebilst, ka šādus projektus izstrādā Latvijas Zivju fonds. Ja uz tiem piesakās kāda pašvaldība, tad fonds to nodrošina ar zivju mazuļiem. Vispirms lēmējvarai pašai jāfinansē šis darbs no sava budžeta, un, ja viss iznāk, kā plānots, tad Zivju fonds daļu naudas atmaksā.“Pirmajā reizē viss izdevās un daļu naudas atguvām. To, cik daudz zivju tagad ir ezeros, un vai šo palielinājumu jūt arī makšķernieki, nepateikšu. Tas jājautā viņiem pašiem,” saka I. Siliņš.“Ziemeļlatvijas” aptaujātie makšķernieki gan visai skeptiski izteicās par iespējām novada ezeros dabūt labus lomus. Viens no viņiem atzinās, ka jau divus gadus brauc makšķerēt tikai uz ārzemēm. Arī otrs atbildēja, ka nav neko izvilcis ne Cepšos, ne Valdī, un tādēļ sācis orientēties uz Igauniju. Savukārt valcēnietis Mihails Orlovs uzskata, ka galvenā vaina ir tā, ka bijušā Valkas rajona teritorijā nav pastāvīga zivju inspektora. “Ko te vairs pie Valkas no ezeriem var izvilkt. Neko. Kad ieskatos, stāv ierīkoti tīkli, zivis sit nost arī ar elektrību. Te vairs neko īsti labu nevar dabūt. Igaunijā – tur ir cita lieta,” stāsta M. Orlovs.
Iespējams, viss vēl priekšāZivju audzētavas “Tome” speciālists Ivars Putviķis informē, ka mazuļu pārvešanu drīkst veikt tikai ar speciālu transportu. Jāraugās, lai zivis nebūtu pārlieku sablīvētas un lai tām netrūktu skābekļa. Arī ezerā uzreiz tā nevar sabērt. Jāraugās, lai ūdens temperatūra krasi neatšķirtos no tilpnē esošās. Pēc tam lēnām zivis jāielaiž ūdenī, pašiem ejot pa ūdeni uz priekšu un raugoties, lai tās aizpeld izklaidus. “Daudz kas atkarīgs no tā, cik lielus mazuļus ielaiž, un no barības krātuves ezeros. Visām zivīm Latvijā vidējais vecums no mazuļa līdz normālai zivij ir apmēram trīs gadi,” saka I. Putviķis. Mazuļu ielaišana notiek pēc Zivju fonda atbalstītajiem Valkas novada domes projektiem “Zivju resursu pavairošana un atražošana Cepšu ezerā un Valžezerā” un “Zivju resursu pavairošana un atražošana Salainī, Bērzezerā un Zāģezerā”.Abu projektu ietvaros 18. jūlijā Kārķu pagasta Cepšu ezerā ir ielaisti 2500 līdaku mazuļi, Ērģemes pagasta Valžezerā – 2500 mazuļi, Bērzezerā – 1000 mazuļu un tikpat daudz līdaku mazuļu Zāģezerā. Vēl plānots ielaist Salainī 7000 līdaku mazuļu. Projektu kopējās izmaksas ir 4317 eiro, no kuriem Zivju fonds pēc projekta īstenošanas atmaksās 3360 eiro.Tā kā no pirmās ielaišanas reizes vēl trīs gadi nav aizritējuši, tad jācer, ka drīz vien arī mūspuses ezeros makšķernieki tomēr varēs iegūt labus lomus.
