Klajā nākusi Vinetas Briškas grāmata “Mīlu zemi un cilvēkus” par bijušās Valkas rajona kopsaimniecības “Oktobris” ilggadējā priekšsēdētāja Ēvalda Viļumsona darbīgo mūžu.
Grāmatas prezentācijā, kas šomēnes notika Mēru muižā Smiltenes novada svētkos, piedalījās arī Ē. Viļumsons, atbraucis no savām mājām Limbažu novada Skultē.
Joprojām atceras Viļumsona laikusĒ. Viļumsona vārds neprasa sīkāku skaidrojumu nevienam padomju laika cilvēkam, kurš reiz dzīvoja bijušā Valkas rajona teritorijā un kuram kaut nedaudz bija saskare ar lauksaimniecību.Sācis strādāt kolhozā “Oktobris” (tagadējā Variņu pagastā) 1957. gadā, Ē. Viļumsons izveidoja atpalikušo kopsaimniecību par ekonomiski labu saimniecību ar augstiem ražošanas rādītājiem visas toreizējās Latvijas Republikas mērogā un atdeva “Oktobrim” 29 sava mūža gadus. Tagad pagastā saimnieko lauksaimniecības uzņēmums SIA “Palsa”. Taču joprojām sarunās varinieši šad un tad piemin bijušo kolhoza priekšsēdētāju un atceras Viļumsona laikus. Šobrīd Ē. Viļumsonam ir 91 gads. “Apbrīnu izraisa viņa kolosālā atmiņa, dzīvesprieks, interese par visu, kas notiek. Prot atrast kontaktus ar cilvēkiem un izvērtēt viņus no pirmā tikšanās brīža. Ir ļoti tiešs, nelišķo, neglaimo, ” “Ziemeļlatvijai” grāmatas “Mīlu zemi un cilvēkus” varoni raksturo autore V. Briška, pensionēta žurnāliste. Sazvanīts Skultē, Ē. Viļumsons atzīst, ka bijis prieks grāmatas atvēršanas svētkos atkal satikt draugus un bijušos kolēģus. Nācies arī kādu stundu pastrādāt, rakstot autogrāfus.“Esmu daudz savā mūžā redzējis un piedzīvojis, bet cilvēka dzīvi un viņa darbu lai vērtē citi. Grāmata ir par mani, un es taču sevi necildināšu,” taujāts, kā vērtē šo kopdarbu, atteic Ē. Viļumsons.Apbraukājot vietas, kur kādreiz strādājis, viņš secina, ka ir iekopti tīrumi tur, kur kādreiz bija džungļi, un ir arī otrādi – agrākajos laukos veidojas džungļu masīvi. Visvairāk sāpot sirds, ka latvieši spiesti tūkstošiem braukt uz ārzemēm, zeme laukos aizaug, un tas noticis ne kara un bada, bet pašu bāleliņu dēļ.“Vai par to nav jābrēc? Latvijai nav lielākas vērtības kā zeme, un ja mēs to nicinām…” smagu sirdi nopūšas Ē. Viļumsons.
Esmu parasts latviešu cilvēks“Mīlu zemi un cilvēkus” ir V. Briškas pirmā grāmata, kas tapusi gada laikā. Autore ierakstījusi diktofonā Ē. Viļumsona atmiņas, pēc tam viņš kā konsultants lasījis manuskriptu un norādījis vietas, kas nav patikušas un ko vajadzējis izklāstīt citādāk. Abi kopā arī apceļojuši daudzas vietas Latvijā, kur dzīvo kolhoza “Oktobris” bijušā priekšsēdētāja kolēģi un draugi, un tā tapusi viena no grāmatas nodaļām “Ēvalds Viļumsons kolēģu, draugu un kaimiņu vērtējumā”.Grāmatu “Mīlu zemi un cilvēkus” izdevis uzņēmums “DUE” 700 eksemplāru lielā tirāžā. Ieraudzīt dienas gaismu šim izdevumam palīdzējuši daudzi labvēļi, taču vislielākais nopelns ir Andrim Lacbergam (SIA “8CBR” valdes prieksšēdētājs – redakcijas piezīme), jo viņš uzņēmies naudas plūsmas organizēšanu, uzsver V. Briška. Atsaucību un palīdzību grāmatas tapšanai nepieciešamo materiālu vākšanā un faktu precizēšanā sniegusi Viļumsonu dzimta. Kopā ar dzīvesbiedri Laimu Ē. Viļumsons izaudzinājis divus dēlus un meitu. Viņam ir četri mazbērni un divi mazmazbērni.Savu nākamo sievu Laimu Ē. Viļumsons sastapa Blomes pagastā, kur vairākus gadus strādāja par agronomu pirms nosūtīšanas uz kolhozu “Oktobris”. Ne velti grāmatas vākam izvēlēta mazmeitas Evitas Brečas uzņemtā fotogrāfija, kurā E. Viļumsons redzams, apsēdies pie Riņģu dižozola Blomes pagastā.Grāmatu “Mīlu zemi un cilvēkus” dažu dienu laikā pēc tās prezentācijas ar interesi jau izlasījis Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš vairāku iemeslu dēļ. “Vairāk vai mazāk, bet daļā no aprakstītajiem notikumiem biju līdzdalībnieks, jo tolaik strādāju ceļiniekos un būvējām ceļus lauku saimniecībās, arī “Oktobrī”. Simpatizē arī tas, ka Ēvalds Viļumsons dzimis 1922. gadā, kurā dzimusi arī mana mamma. Arī viņa ir pie labas veselības un lasa šo grāmatu,” stāsta K. Lapiņš. Viņu fascinē Ēvalda Viļumsona apbrīnas vērtais, kolorītais dzīves gājums cauri laika griežiem, tai skaitā cauri Otrajam pasaules karam, karojot latviešu leģionā. Tiesa, grāmatas pēcvārdu Ē. Viļumsons noslēdz, uzsverot, ka daudzās draugu atmiņās viņš aprakstīts kā eņģelis zemes virsū, taču tā neesot. “Esmu bijis parasts latviešu cilvēks, kurš mīlējis savu zemi un savu tautu”, tā leģendārais kolhoza “Oktobris” priekšsēdētājs pieliek punktu grāmatai par viņu.
UzziņaiGrāmatas “Mīlu zemi un cilvēkus” atbalstītāji:
Limbažu, Smiltenes, Valkas novadu domes SIA “8CBR”SIA “Palsa”SIA “PEPI RER”SIA “Firma Madara ‘89”
Andris LacbergsAivis Aizsilnieks Ainārs Mežulis Ansis DzērveEgils Butka Kārlis AlbergsKārlis SkrapcisImants ŠteinsJānis Biezais Jānis LīkansZigurds Dreimanis
