Kaut pagasta pārvaldē uzzinu adresi un precizēju, kā atrast vajadzīgās mājas, nokļūstot pie tām, top skaidrs, ka garām neaizbrauktu.
Jau pa gabalu caur zaļām ābeļu lapām iemirdzas dzeltenu un baltu liliju dobes, acis priecē arī skaists mauriņš, kaut saimniece atzīst, ka tas visvairāk prasa darbu. Šogad necerēti ātri aug zāle, viņa dārzu jau septiņas reizes ir appļāvusi.
Pati saimniece uzskata, ka ir “kiš-miš”Kā jau nojaušat, braucu meklēt sakoptākās sētas. Valkas pagasta pārvaldnieks Jānis Lapsa stāsta, ka konkurss vēl nav noticis, bet jau tagad viņš varot teikt, ka ik gadu Sēļos ar savu skaistumu acis priecē Smuidrītes Cimzietes sakoptā sēta. To, ka tie nav tikai vārdi, apliecina arī “Mežvīnos 1” pie mājas sienas piestiprinātā plāksne “Sakoptākā lauku sēta 2008”.Pati saimniece stāsta, ka uz Sēļiem no Brantiem pārcēlušies 1974. gadā, bet šajā mājā dzīvo no 1980. gada. Vaicāju, kas dod spēku ik vasaru rūpēties par dārzu un par to, lai ap māju viss izskatītos skaisti. “Es te nekādu speciālu plānu neesmu veidojusi. Mums ir tāds, kā es teiktu, “kiš-miš”, kura veidošanā galvenā doma man bijusi – lai tikai būtu skaisti un priecētu acis. “No visām puķēm man vislabāk patīk lilijas. Tādēļ arī dārzā to ir visvairāk. Mēģināju arī rozes stādīt, bet ar tām man nav veicies. Kaut kas ar tām notika, un gandrīz visas iznīka,” stāsta dārza kopēja, neslēpjot arī neveiksmes.
Mīlestība uz puķēm no bērnībasVaicāta, no kurienes viņai šāda mīlestība pret puķēm, Smuidrīte atbild: “Tas man no bērnības. Kā jau lauku sētā, mums vienmēr kāda puķe ziedēja. Tas manī arī palika, jo nespēju iedomāties sētu bez ziedoša dārza. Tagad, kad dzīvoju laukos, man vienmēr gribas, lai, izejot laukā, man būtu kāds zieds, pie kura pamielot acis,” stāsta Smuidrīte.Jautāta, vai arī šogad piedalīsies konkursā, viņa atbild, ka nepieteikšoties. “Ko nu es vairs. Taču kopumā uz to raugoties, es šādas skates labi vērtēju. Pirmkārt, rodas gandarījums, ka tev ir, ko parādīt citiem, ka vari apskatīt, ko pārējie izdomājuši savā sētā, un tas mudina arī tuvākos kaimiņus uzturēt skaistus savus dārzus,” skaidro S. Cimziete.Tas nav teikts tikai tāpat vien. Smuidrītei pieder pusmāja, taču arī tās otras puses iedzīvotāji ar lepnumu rāda savu dārzu un tajā izliktos dekorus. “Tagad tas ir ļoti izplatījies. Arvien vairāk cilvēku cenšas sakopt savu māju apkārtni un jūtas lepni, ka tas izdevies un citiem arī patīk. Šī iemesla dēļ vien tāds konkurss ir labs, jo padara laukus skaistākus kopumā,” atzīst Smuidrīte.Viņa saka, ka pati īpaši nevēlas reklamēties pa visu pagastu un ārpus tā, bet saprot arī žurnālistus. Katram savs darbs. Iznākot arī pašai ieiet dārzā, tikai lai papriecātos par izaugušām puķēm. “Man patīk dzīvot laukos. Meita un mazmeita dzīvo pilsētā. Viņas saka, ja lauku nebūtu, klātos slikti. Man te sava gotiņa, neliela saimniecība, viss ir, lai varētu labi dzīvot un justies,” apliecina S. Cimziete.
