Atis Silaroze
Pļāvējs
Sviedru lāses pļāvēja vaigā, Vēl ir agrs rīts. Baltais svētelis pļavas vidū Diži staigā. Par ko domā baltais svētelis? Par to, cik vēl rugājos Atlicis vārpu Uz nākamo gadu? Pār pļāvēja vaigu sviedru lāses līst. Svētelis jau kuro reizi Pasviež skatu uz pļāvēja pusi. Pļāvējs pieliek raitāku soli Jau pusdienlaiks klāt. Nopļāvums vīst, Saule ceļas augstāk un augstāk, Kļūst karstāk. Ak, kā svīst. Pār pļāvēja pieri sviedri līst un līst, Pļāvējam nav vaļas staigāt Kā baltam svētelim. Pļāvējs ar zemi ir nolīdzis Godam paveikt pļāvumu. Pļāvējs ir stiprs cilvēks, Stiprs sparā un garā! Varbūt tāpēc viņš steidz Nopļaut sējumu, Jo visu laiku Izkapts galā Redz savu sauli – Brīvības sauli!
Gunta Lukstraupe (Simsone)
Mūsu mājas
Kur pār upi migla klājas, “Veckairos” bij mūsu mājas. Lielos kokos iebridušas, Puķu ziediem piebirušas. Vijas upe lēni, klusi, It kā ceļā piekususi, Aizvijās gar mūsu mājām, Bērni bradāja tur kājām. Pavasaros zivis ķēra Un uz žagariņiem vēra. Bieži rasā mirka kājas, Tomēr tās bij mūsu mājas. Un kad dienas darbi beidzās, Visi atkal mājās steidzās. Tikai vecmāmiņa klusi, Dienas darbos piegurusi, Ar tik mīļu, siltu skatu Apstaigāja katru kaktu. Skatījās, vai bērni mājās, Un kā sunītim tur klājas. Vai ir ziedi uzplaukuši, Tomātiņi padzēruši. Un visapkārt “Kairu” lauki, Dzīvot šeit patiešām jauki. Meža māte jokus taisa, Pļavās jāņtārpiņus kaisa. Takas malā tie tik tīši Spīd kā mazi lukturīši. Sienāži vēl dzied bez mitas, Skaistākas nav zemes citas. Bet no rītiem vajag celties, Mežos, pļavās spēkus smelties. Mamma, tētis svētdien’s rītos Apstaigāja laukus glītos. Mīļš un patiess prieks tiem sejās, Bērni vienmēr apkārt smējās. Un tā taciņa aiz mājām, Cauri aplokam kur gājām, Iegribējās kādu nieku, Bērniem šito lielo prieku, Aši tad ar basām kājām Projām bij uz “Vēžniekmājām”. Taciņa jau aizaugusi, Varbūt soļus glabā klusi. Upe aiztek čalodama, Vēl jau nekas aizmirsts nava. Sētā citas balsis skan, Tomēr mīļas tās ir man. Lai vai kā mums dzīvē klājas, Atmiņā mums paliks mājas. Tās par “Veckairiem” mēs saucam, Un vēl tagad ciemos braucam.
