Svarīgāk par kāpostiem

Vai tev ir svētku sajūta? Kaut kā sanācis diezgan bieži dzirdēt šo jautājumu gan pirms Ziemassvētkiem, gan tagad, pirms gadu mijas. Varbūt cilvēki cits citam to vaicā, lai gūtu apstiprinājumu pašu noskaņojumam, vai arī varbūt cer padzirdēt kādu labu ieteikumu, kā noķert “aiz astes” prieku par svētkiem.

Vai tas, ka ir pagājis vēl viens gads un pie durvīm klauvē jauns, ir iemesls svinēt? Jā, ja gadu miju saista ar kaut kā jauna sākumu, ar cerībām, ka būs labāk, ka jaunajā gadā būs gan veselība, gan laime, gan mīlestība, gan saticība mājās, gan arī naudas pietiks un vispār kreņķu un visādu nepatikšanu būs mazāk. Protams, no zila gaisa tas klēpī neiekritīs, arī pašam vajadzēs rīkoties, lai paspertu soli savām vēlmēm pretī.

Jauns gads – jaunas cerības, jaunas apņemšanās, tās ir līdz banālumam nodeldētas frāzes, taču tik un tā ir skaisti gadu miju sagaidīt kā brīnumu, kā durvju atvēršanu uz labākiem laikiem. Pat tad, ja esi pesimists, vismaz vecā gada vakarā ir vērts pasmaidīt un ļauties optimismam, paskatoties uz dzīvi no gaišās puses, pēc principa “ko domāsi, to saņemsi”.

Ne jau velti mūsu senčiem ir bijuši savi vecā gada vakara ticējumi, kaut ko jau viņi sprieduši un domājuši, kā pieburt sev laimīgu jauno gadu. Ziņkārības pēc pārskatīju viņu “receptes” –  interesanti. Nu labi, par tiem kāpostiem bija dzirdēts, proti, vecā gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies pagājušajā gadā, tiktu apēsts; jaunajā gadā turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamajā gadā būs skāba.

Jaungada dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo dienu, bet, ja jaunā gadā baras, tad būs jābaras visu gadu, – jā, tas arī bija dzirdēts.

Bet šo gan nezināju, – ja jaunā gada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads un vispār, jaunā gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime nāks pati no sevis iekšā.

Savukārt suņu saimnieki varēs izzīlēt, kuri pārtikas produkti jaunajā gadā piedzīvos strauju cenu lēcienu, proti, jauna gada vakarā jābaro suns ar visu to, ko pats vakariņās ir ēdis; ko suns pirmo ņems, tas tanī gadā būs visdārgākais.

Un arī to, kāda būs vasara, varēs uzzināt, – ja jauna gada dienā spīd saule, tad vasara būs laba.

Gribi, tici, gribi ne, bet vislabāk ir ticēt pašam sev, jo ir vēl kāds cits teiciens – “katrs pats savas laimes kalējs”. Jā, protams, laikā, kad aiz stūra glūn omikrons un vēl sazin kādi varbūtēji jauni kovida paveidi, kad cenas lec augšā un dzīve kļūst dārgāka, ir grūti kalt savu laimi, vieglāk ir paļauties uz brīnumu, bet tomēr, tomēr – pa lielam viss ir paša rokās.

Tāpēc novēlu jaunajā gadā rast sevī  mieru, jo miers sniedz domu un rīcības skaidrību, un ticību sev un saviem spēkiem. Atslēga uz labu jauno gadu lielā mērā ir noglabāta pie sevis.