“Mežnorās” visa ģimene strādā plecu pie pleca, lai sasniegtu kopīgu mērķi

Laikā, kad veikalu plauktos jau labu laiku kā parādījušās ievestās zemenes, daudzi nevar vien sagaidīt brīdi, kad varēs nobaudīt šī gada vietējo audzētāju sārtās un sulīgās ogas. Pamanot sociālajos tīklos jau pārdošanā pieejamus skaisti ziedošus zemeņu stādus podos agras ražas ieguvei, aizdomājos, – viss notiek, vēl nedaudz un būs atkal vietējās zemenes.
Vieni no pirmajiem, kas mūsu reģionā sākuši nodarboties ar zemeņu audzēšanu zem jumta, ir Raunas pagasta zemnieku saimniecība “Mežnoras”. Tieši tur šobrīd valda īsta pavasara rosība – tiek rakti un pārstādīti zemeņu stādiņi kā pavairošanai, tā tirdzniecībai. Un tieši “Mežnorās” var iegādāties agro šķirņu ziedošos zemeņu stādus puķu podos.
Saimniecība izveidota 1993. gadā. 1,6 hektāros audzē vasaras un rudens avenes, arī nelielās platībās zemenes uz lauka un segtās platībās, siltumnīcās, kā arī no pašu izaudzētā ražo mājas vīnu. “Mežnorās” saimnieko Aivars un Ārija Urbasti kopā ar meitu Līgu Melderi un viņas vīru Dāvi Melderi.
“Mežnorās” esmu viesojusies divas reizes zemeņu sezonas sākumā un vienmēr ar prieku un apbrīnu pavēroju, kā saimniecībā veiksmīgi sastrādājušās divas paaudzes. Ģimenes saimniecībā ar visiem darbiem tiek galā saviem spēkiem, tāpēc neviļus rodas jautājums, kāda ir viņu veiksmes atslēga, lai to sasniegtu. Uz sarunu aicināju Līgu, kura atklāj, ka darbošanās ģimenes saimniecībā paver ļoti daudz iespēju, tostarp būt finansiāli neatkarīgiem, kā arī strādāt ar atdevi, zinot, ka visu dara paši sev. “Strādājam sev, savai ģimenei. Tas, cik daudz un ko varam paveikt, ir atkarīgs tikai no pašiem. Mums ir kopīgs mērķis – paveikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Man ļoti patīk darboties dārzā, sēt, stādīt un gaidīt, kas no tā iznāks. Un ļoti patīk tirgot savu vecāku izaudzēto produktu un saņemt atgriezenisko saiti no klientiem. Katra ziema, vasara un rudens joprojām ir kā jauni izaicinājumi. Saimniecībā zemenes pašlaik aug sešās siltumnīcās, un katrā no tām ir aptuveni divi tūkstoši stādu.”