Kurā institūcijā un ar kādiem dokumentiem jāvēršas fiziskām vai juridiskām personām, ja viņas iecerējušas sākt būvniecības procesu, visiem cilvēkiem nav skaidrs.
Kurā institūcijā un ar kādiem dokumentiem jāvēršas fiziskām vai juridiskām personām, ja viņas iecerējušas sākt būvniecības procesu, visiem cilvēkiem nav skaidrs.
Apzinīgākie meklē informāciju vairākās iestādēs, bet ir arī tādi, kuri sāk būvēties paši “uz savu galvu”. Tāds priekšstats “Ziemeļlatvijai” radās, sākot pētīt lasītāju ierosināto tēmu: kas jādara, uzsākot būvniecības procesu.
“Vistrakākais ir lielā neziņa, jo nav skaidrs, kādi dokumenti ir vajadzīgi,” atzīst kāds Valkas rajona uzņēmējs.
Lai vēlāk nerastos sarežģījumi
Visas Valkas rajona pašvaldības, tai skaitā Smiltenes pilsētas dome, būvvaldes funkcijas deleģējusi Valkas rajona pašvaldību būvvaldei. Valkas rajona pašvaldību būvvalde atbild par būvniecības procesu, būvvaldē jāvēršas ikvienai personai jebkurā gadījumā, ja ir iecere veikt būvniecību (rekonstrukciju, renovāciju, jaunbūvi), skaidro Valkas rajona pašvaldību būvvaldes vadītāja, Valkas rajona galvenā arhitekte Sarmīte Spuldzeniece un būvinspektore Ingrīda Ērgle.
Tas ir nepieciešams pašam īpašniekam, lai viņš izvairītos no vēlāk iespējamiem sarežģījumiem. Piemēram, Zemesgrāmatā ieraksta tikai tādu īpašumu, kurš ir iegūts likumdošanā noteiktajā kārtībā. Parasti to dara pēc būves nodošanas ekspluatācijā. Taču subjektīvu iemeslu dēļ, kad objektu būvētājs nevar vai nevēlas nodot ekspluatācijā, Zemesgrāmatā var ierakstīt jaunbūvi, pamatojoties uz būvvaldes izdotu izziņu iesniegšanai Zemesgrāmatā par jaunbūves būvniecības likumību un piederību. Būve ir fiksēta kadastra reģistrā, un ar to var veikt juridiskas darbības — ieķīlāt, pārdot, mantot, dāvināt un tamlīdzīgi.
Objektu nevar oficiāli nodot ekspluatācijā, ja nav projekta un būvatļaujas. Bez tās nelikumīgi uzceltu īpašumu (ēkas un citas būves) īpašnieks nevar pārdot vai ieķīlāt, ņemot kredītu.
Problēmas var rasties arī tad, kad nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā par ēkām, skaidro būvvaldes speciālisti. Būvvaldes akts ir vajadzīgs arī par ēku nojaukšanu. Ja īpašnieks ēku nojauc bez saskaņošanas, objekts joprojām atrodas datu bāzē un īpašnieks var saņemt paziņojumu nomaksāt par to nodokli.
Būvatļauja jāsaņem jebkurai būvei
Būvniecības procesu iedala vairākos posmos, skaidro S. Spuldzeniece. Vispirms ir būvniecības pieteikums, kuru būvētājs iesniedz būvvaldē kopā ar īpašumu apliecinošu dokumentu kopijām (Zemesgrāmatas apliecību, nostiprinājuma uzrakstu, Zemes komisijas vai pašvaldības lēmumu, zemesgabala robežplānu, esošo ēku inventarizācijas plāniem un citiem dokumentiem, kurus būvvaldes speciālists var noteikt katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi) un būvniecības ieceres aprakstu.
Nākamajā posmā būvvalde sagatavo plānošanas un arhitektūras uzdevumu, pamatojoties uz būvniecības iesniegumu un pievienotajiem dokumentiem. Šis dokuments paredzēts projektētājam un ir pamats būvprojektēšanai, taču nedod tiesības uzsākt būvdarbus.
Kad projekta dokumentācija ir izstrādāta likumā noteiktajā kārtībā, projektu akceptē būvvalde. Pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, būvvaldes būvinspektors ir tiesīgs izsniegt būvētājam būvatļauju neatkarīgi no īpašuma formas. Kad objekts ir uzbūvēts, atkal jāvēršas būvvaldē pie būvinspektora ar iesniegumu par būves gatavību. Tiek sagatavots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Būvatļauja jāsaņem jebkurai būvei — ēkām, ceļiem, meliorācijas objektiem, hidrobūvēm, tai skaitā dīķiem, un tamlīdzīgi.
Smiltenes pilsētā būvvalde izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumam, detaļplānojumam un apbūves noteikumiem. Tāda pati kārtība ir visā Valkas rajonā un citviet Latvijā.
Sīku informāciju par šo procesu var izlasīt Smiltenes pilsētas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam sadaļā “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” par būvtiesību īstenošanas kārtību. Apbūves noteikumi ievietoti interneta mājas lapā www.smiltene.lv. Teritorijas plānojumi un apbūves noteikumi tiek vai jau ir izstrādāti visām Valkas rajona pašvaldībām — pilsētām un pagastiem. Smiltenē šie noteikumi ir jau stājušies spēkā.
Minētie noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma īpašniekiem, lietotājiem, nomniekiem, uzsākot jebkuru zemesgabala sadalīšanu, ēku un citu būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, ēkas rekonstrukciju, modernizāciju vai nojaukšanu. Ja, iepazīstoties ar noteikumiem, rodas neskaidrības vai jautājumi, konsultācijas sniegs būvvaldes speciālisti.
Tas attiecas pat uz malkas nojumi
Valkas rajona pašvaldību būvvalde konsultācijas sniedz par brīvu un aicina cilvēkus nākt taujāt padomu savlaicīgi, pirms būvniecības ieceres īstenošanas.
“Pat maza šķūnīša, malkas nojumes vai mūra atbalsta sienas būve ir jāsaskaņo būvvaldē. Iespējams, cilvēks domā: tas ir mans privātais īpašums, un tajā daru, ko gribu. Tā nav. Pat dzīvoklī nojaucot vai mūrējot sienu, vispirms būvvaldē ir jānoformē dokumenti par plānojuma izmaiņām. Nav vienas receptes visiem. Katrs gadījums ir individuāls,” skaidro S. Spuldzeniece.
I. Ērgle piemin vēl kādu nosacījumu, ko daudzi “Ziemeļlatvijas” apvaicātie cilvēki nezināja: jebkura būve bez saskaņošanas ar kaimiņu drīkst atrasties ne tuvāk par četriem metriem no īpašumu robežas. Ja objektu vēlas celt tuvāk īpašuma robežai, tad pirms saskaņojuma ar būvvaldi obligāti jābūt oficiālam saskaņojumam ar kaimiņu.
“Jau iepriekš cilvēks var izpētīt teritorijas plānojumu un apbūves noteikumus teitorijai, kurā plāno būvniecību, iepazīties, ko šajā teritorijā konkrētajā zonējumā var atļauties un ko nevar, un tad nākt uz būvvaldi. Kamēr būvniecības process notiek bez atļaujas saņemšanas, tas ir nelikumīgs. Pat pagaidu būve ir jāsaskaņo,” informē Valkas rajona būvvaldes vadītāja.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods par būvniecības noteikumu pārkāpšanu (būvniecību bez akceptēta projekta un būvatļaujas): fiziskām personām līdz 500 latu, juridiskām — līdz 1000 latu.
Var izmantot būvfirmu pakalpojumus
Apvaicātie uzņēmēji labprāt būvatļaujas saņemšanai vajadzīgo dokumentu kārtošanu par samaksu uzticētu šai jomā pieredzējušai licencētai firmai vai speciālistam.
“Tas ir iespējams. Pasūtītājs var saņemt būvfirmu palīdzību būvatļauju kārtošanā. Arī mēs tādu sniedzam, ja pasūtītājs vēlas,” skaidro Smiltenes būvuzņēmuma “MAJA PRO” vadītājs Vilnis Krišjānis.
V. Krišjānis piebilst, ka šādu palīdzību izvēlas daudzi klienti, it īpaši cilvēki, kuriem būvniecības joma ir sveša un kuri darbojas citā biznesā. “Tas pat ir ieteicams. Bieži bijuši gadījumi, kad cilvēki nepārzina būvniecības procesu un domā, ka savā privātīpašumā var darīt, ko grib. Pamazām šī joma sāk sakārtoties,” atzīst būvuzņēmējs.
Tiesa, būvfirmu pakalpojumus būvniecības dokumentu kārtošanā ir lielāka iespēja saņemt lielāku objektu pasūtītājiem.
***
Kur meklēt Valkas rajona būvvaldes speciālistus?
Valkā, Semināra ielā 9, tālrunis 4707491 un 4707492, un Smiltenē, Dārza ielā 5, tālrunis 4773576.
Ko par būvniecības lietu kārtošanu domā uzņēmēji.
Topošās valdības deklarācijā uzsvars likts arī uz uzņēmējdarbības vides veicināšanu, maksimāli mazinot administratīvos un birokrātiskos šķēršļus un pēc iespējas mazinot laiku, kas tiek patērēts dažādu atļauju, piemēram, būvatļaujas, saņemšanai.
Kārlis Lapiņš, firmas “MID–LAND” vadītājs: “Ir procedūras, kuras jāievēro un jāizdara, un tas attiecas arī uz būvatļaujas saņemšanu. Sarežģījumi rodas, ja tās neievēro un grib ar pajūgu braukt zirgam pa priekšu: vispirms sāk būvēt ēku un tikai pēc tam meklē būvatļauju. Ja īpašums ir reģistrēts Zemesgrāmatā, ir līgums ar būvuzņēmēju, izstrādāts projekts un skaidrs, ko, par cik un kur būvēs, tad problēmu būvatļaujas saņemšanā nav. Vismaz es tādas neesmu jutis. Mans secinājums: plānojot būvniecības ieceri, ar būvvaldi ir jāsāk sadarboties un kopīgi strādāt no pirmās dienas, tiklīdz rodas ideja.
Pieļauju, ka sarežģījumi laika patēriņa dēļ varētu rasties Rīgā un Rīgas apkārtnē, kur būvniecība notiek ļoti intensīvi un attiecīgi ir daudz būvniecības pieteikumu.”
Uzņēmējs (lūdza vārdu nepublicēt): “Ja cilvēks grib būvēties, būvatļaujas saņemšana ir process, kas prasa laiku un pacietību. Vistrakākā ir neziņa, kādi dokumenti ir vajadzīgi un ar kādām institūcijām vēl tie jāsaskaņo. Nākas tērēt laiku un staigāt no vienas iestādes uz otru. Ja cilvēks uz būvvaldi pilsētā atbrauc no laukiem, viņš fiziski vienā dienā to nespēj izdarīt. Nākas tērēt degvielu un braukt atkal. Domāju, ka tāda problēma ir visā Latvijā.
Es kā uzņēmējs labprāt izmantotu citas firmas vai speciālista pakalpojumus, kurš manā vietā par samaksu nokārtotu man vajadzīgās atļaujas. Tā es ietaupītu laiku.”
