Pēc kaujas ar dūrēm vicināties it kā nav nozīmes. Tomēr kārtējo reizi nākas atzīt, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Pēc kaujas ar dūrēm vicināties it kā nav nozīmes. Tomēr kārtējo reizi nākas atzīt, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.
“Ziemeļlatvijas” iepriekšējā numurā informējām, ka aumeisteriešos neizpratni radījis fakts — muižas parka teritorijā nozāģēti oši. Šī darbība nebija saskaņota ar vietējo pašvaldību un Valsts vides dienesta reģionālo Vides pārvaldi. Koku zāģēšana bija jāsaskaņo arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Koki ir nocirsti bez atļaujas
To, kā pareizi jārīkojas, pirms uzsāk koku ciršanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”, kas izdoti saskaņā ar Meža likuma 8. panta pirmo daļu. Uz iepriekšminēto gadījumu attiecināms noteikumu 2.2 punkts par kultūras pieminekļu aizņemto platību un to aizsargjoslu, kā arī 2.3 punkts par koku ciršanu parkos. Abos punktos norādīts, ka saskaņošana veicama pašvaldībā.
“Koki ir nocirsti bez atļaujas. Par notikušo ierosināta administratīvā lieta, un vainīgā persona par to saņems sodu,” pēc Aumeisteru apmeklēšanas atzīst reģionālās Vides pārvaldes vecākais inspektors Pēteris Lapiņš. Inspektors paskaidro, ka par šādu pārkāpumu privātpersonām paredzēts sods no 50 līdz 500 latiem, juridiskām — no 100 līdz 1000 latiem. Par soda apmēru šajā gadījumā inspektors vēl lems, jo jāveic uzmērīšana un jānoskaidro zaudējumi. Pagaidām to nevarējis izdarīt, jo iztraucēja uzsnigušais sniegs. Izskatot administratīvo lietu, nāksies skaidrot arī citus jautājumus, piemēram, šim zemes gabalam 2004. gadā mainīts lietojums no meža uz ārpus meža zemi.
Vismaz pieklājība prasīja saskaņot
“Nav nozīmes pēc kaujas vicināties ar dūrēm,” situāciju komentē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Valkas rajona galvenais valsts inspektors Jānis Sīmanis. Viņa pārstāvētā institūcija zemes īpašnieci nesodīs, jo, lai gan teritorija, kurā auga oši, ir kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, teritorijas plānojums šajā vietā neparedz koku stādījumu obligātu saglabāšanu. Protams, būtu labi, ja tie tur augtu, bet šajā gadījumā neko vairs izmainīt nevar. “Ņemot vērā, ka privātās zemes īpašniece ir arī Grundzāles pagasta deputāte, viņai bija jāzina teritorijas plānojums, kas ir iesniegts vietējā pašvaldībā. Tāpēc vismaz pieklājība prasīja saskaņot šos darbus,” secina J. Sīmanis. Viņš ir sazinājies ar Grundzāles pašvaldību un izskaidrojis savu viedokli, lai turpmāk neveidotos līdzīgas situācijas. Citiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumiem ir līdzīgs apgrūtinājums, inspektors iesaka vispirms sazināties ar viņu, lai varētu saņemt skaidrojumu, kāda saskaņošana jāveic, lai varētu, piemēram, nozāģēt bojātu vai iedzīvotājiem bīstamu koku.
Ir gatava saņemt administratīvo sodu
“Kad iegādājos “Spēka” mājas, konstatēju, ka īpašumā skaitās arī meža platība — 0,6 hektāri. Toreiz sāku interesēties, kā nozāģēt slimos kokus. 2004. gada rudenī izsaucu koku patologu. Viņš un meža dienesta pārstāvis konstatēja, ka oši ir slimi, un savilka uz tiem sarkanas atzīmes. Meža dienests atzina, ka tas nav mežs, bet pagalma teritorija. Vecie oši apdraudēja šīs teritorijas elektrolīnijas un satiksmes drošību ceļa krustojumā,” koku zāģēšanas nepieciešamību skaidro Dz. Ķikase.
Viņa paskaidro, ka, tiekoties ar reģionālās Vides pārvaldes pārstāvi, uzzinājusi — 1. augustā stājies spēkā likums par to koku ciršanu, kuri atrodas ārpus meža teritorijas. Īpašniece secina, ka nezinot ir pārkāpusi šo likumu, tāpēc ir gatava saņemt administratīvo sodu.
“Savā un citu rajona iedzīvotāju vārdā esmu pateicīga šim apzinīgajam un acīgajam, bet žēl, ka anonīmajam vīrietim par to, ka šo likumu nu zinās visā rajonā,” akcentē Dz. Ķikase. “Noprotot, ka šis vīrietis ir vienmēr informēts par jautājumiem, kas tiek izskatīti pagasta padomē, lūdzu viņa palīdzību atrisināt arī citus samilzušus pagasta jautājumus. Piemēram, klejojošu suņu jautājumu vai palīdzēt sakopt teritorijas, kurās gadiem ilgi stāv nenovāktas saimniecisko ēku drupas. Labprāt par šiem jautājumiem runātu ar viņu klātienē, bet viņš acīmredzot nezina, kur mani sastapt. Tāpēc paskaidroju, ka neplānoju neko būvēt nozāģēto ošu vietā, bet esmu iecerējusi tur izveidot daiļdārzu,” komentē aumeisteriete.
Nedrīkst privātīpašumā likumus tulkot citādāk
“Man vairāki aumeisterieši ir vaicājuši, vai šī koku ciršana ir likumīga,” atklāj Grundzāles pašvaldības deputāts Valdis Bormanis. Viņš sazinājies ar mežzini un uzzinājis, ka patologs veicis ošu vērtēšanu, tātad viss ir kārtībā. Tomēr ciršana ir jāsaskaņo ar pašvaldību, bet nevienā sēdē šāds jautājums nav apspriests. “Tā ir vienkārši nekompetenta rīcība,” uzskata deputāts. “Jautājums vispirms bija jāizdiskutē un tad jāpieņem lēmums — zāģēt visus ošus vai ne. Tur bija normāla un sakopta teritorija. Zāle izpļauta, un koki varēja turpināt augt. Arī ceļu satiksmei tie īpaši netraucēja. Pie krustojuma ar galveno ceļu ir jāpārliecinās par drošību, neskatoties uz to, vai tur aug kāds koks vai neaug,” iebilst V. Bormanis. Šobrīd lēmums pieņemts, apejot pagasta padomi. “Nedrīkst savā privātīpašumā likumus tulkot citādāk nekā attiecībā pret citiem iedzīvotājiem,” secina deputāts.
