Kaut arī jau novembris, pagaidām vēl valda liels klusums. Joprojām publiski nav sākta jaunatnes patriotiskās audzināšanas tēmas iztirzāšana.
Kaut arī jau novembris, pagaidām vēl valda liels klusums.
Joprojām publiski nav sākta jaunatnes patriotiskās audzināšanas tēmas iztirzāšana. Iepriekšējos gados ap šo laiku patriotisma kampaņa jau bija sākusies. Avīzes rakstīja par latviešu karavīru brīvības kaujām un ievērojamiem komandieriem. Savukārt leģionāri intervijās nereti norādīja, ka jaunatnei maz stāsta par vēsturi. Viņu teikto televīzijas žurnālistu ekspresintervijās apliecināja paši skolēni, uz jautājumiem par strēlnieku un leģionāru cīņu gaitām atbildot, ka šie notikumi viņiem ir miglā tīti, bet gan jau vēstures stundās to apgūšot.
Gadi gāja, bet ar zināšanu neveicās, jo valsts kavējās ar Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu skolās. Vēl šogad nebija skaidrības ne par Latvijas vēstures grāmatām, ne par šā priekšmeta iekļaušanu stundu sarakstos. Pēc pašreizējā klusuma spriežot, sarucis arī patriotiskās audzināšanas periods vienīgajā tam atvēlētajā laikā — novembrī. Šogad vēstures atceres noskaņu nomācis pēcvēlēšanu kaislību laiks, kad jāveido valdība. Tas ir svarīgāk.
Katru gadu kaut kas vienmēr ir bijis svarīgāks par vēsturisko sakņu apzināšanu. Iznākums ir tāds, ka tūkstošiem latviešu ir pametuši dzimteni un aizbraukuši uz Īriju. Tas vēl nebūtu nekas, arī pēc Otrā pasaules kara daudzi devās svešumā, bet palika patrioti. Tagad ir citādāk. Vairums aizbraucēju pēc Latvijas atstāšanas par to vairs neinteresējas. Piemēram, Īrijā ļoti maz latviešu piedalījās Saeimas vēlēšanās.
Padomju gados Odisejs Kostanda, būdams vēstures skolotājs, skolēnus veda uz latviešu strēlnieku cīņu vietām un tajās skaidroja īsto Latvijas vēsturi. Kas to varēja iedomāties, ka atjaunotajā brīvvalstī vairāk nekā 15 gadus ne vēsturnieki, ne zinātnieki, ne valstssvīri nevarēs vien izčammāties, lai izstrādātu Latvijas vēstures mācību programmu skolām. Šajā vietā varētu teikt ardievas patriotismam, ja nebūtu faktu, kas to neļauj darīt. Latvijai ir Aivars Garda ar savu nacionālo nostāju, kustība “Visu Latvijai”, un gluži nesen mani iepriecināja Valkas jaunsargu aktivitātes Varoņu kapu sakopšanā. Žēl vienīgi, ka, tāpat kā Odiseja Kostandas skolotāja darba gadu laikā, arī tagad patriotismu lielākoties uztur individuālā iniciatīva.
