Tev Par to, ka esam kopā, Es liktenim paldies saku, Dūc bites un dvēsele Man ieskanas jaunās skaņās. Ir tik daudz dziesmu jau krāts, Vai jaunu radīt spēs sirds… Un nemierīgs vienmēr kļūst prāts, Kad pirksti kokli sāk skart.
Un dvēseles atvaros krīt Ziedi, ko plecos nes maijs, Par to, ka nešķirti mēs Tā paliksim, nešaubos vairs.
Par to, ka esam kopā, Es liktenim paldies saku, Dūc bites, un vasara Caur mūsu sirdīm iet.
