Beidzot varēs paņirgāties; tie resnie Smiltenes menti beidzot varēs taukus nodzīt; nākamie, ko varētu iegādāties, būtu ēzelīši un mūļi, jo tie ir dabai vēl draudzīgāki – tieši tā jūs, visticamāk, pieauguši cilvēki izskatāties no malas, internetā komentējot Smiltenes novada pašvaldības policijas iegādātos elektrovelosipēdus.Patiesībā viedokli par šo tēmu nolēmu rakstīt kāda cita komentāra dēļ: “Tiem, kas ņirgājas!!! Nez ko jūs sauksiet palīgā, ja kāds jūs sitīs nost vai būsiet aplaupīti, vai nokļuvuši nelaimē, tāpēc padomājiet, ko rakstāt.” Protams, katram ir tiesības izteikt viedokli. Jā, arī man pirmajā mirklī, ieraugot policistus uz velosipēdiem, skats šķita amizants, taču tas manī neizraisa vēlmi ņirgāties un apsaukāties par tiem, no kuriem gaidām sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pilsētā un novadā un kuriem līdzās vajadzētu justies droši.Es atbalstu šo velosipēdu iegādi. Manuprāt, tie, ja vien tiks izmantoti, atsevišķās vietās būs daudz efektīgāki nekā automašīna. Zināms, ka Veco parku vieni izmanto pastaigām, bet citi netraucēti “atpūšas” uz soliņiem, iestiprinoties ar ko grādīgāku. Ja parkā iebrauks trafarētā policijas mašīna, to uzreiz pamanīs. Bet kurš iedomāsies, ka tikpat klusi kā daudzi citi velobraucēji Smiltenē pēkšņi parkā būs sastopami policisti? Galvenais, lai patiešām velosipēdi nestāv novietnē, bet reāli tiek izmantoti.Lasot pašvaldības policijas ikmēneša statistiku, nākas secināt – ja viņu nebūtu, tad vārdam “kārtība” priekšā varētu pielikt “ne”. Nedomāju, ka sieviete, kuru paglāba no agresīva, dzēruša vīrieša, teiktu – beidzot varēs paņirgāties.
Kurš ņirgāsies, kad vajadzēs palīdzību?
00:00
10.07.2014
142