Pirmais šīs vasaras karstums vilināt vilina visus, kam brīvs laiks, pavadīt dienu pie ūdeņiem.
Atdzīvojusies ir arī krastmala pie Zāģezera. Otrdien, kad piebraucu pie ezera, tur jau gāja vaļā plunčāšanās, peldēšana un dažādas spēles ar bumbu. Daudz bija arī bērnu, taču varēja redzēt, ka vecāki viņus rūpīgi uzmana. Mazajiem bija uzvilktas peldvestes vai piestiprināts kāds cits peldpriekšmets, bet vecāki stāvēja turpat līdzās un sekoja līdzi bērnu nodarbēm.
Glābēju joprojām navVēl aizvien pie Zāģezera nedežūrē profesionāli glābēji. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Salvis Stepiņš uzskata, ka Zāģezerā peldēties ir tāpat kā jebkur citur ūdenī. “Tur nav izmērīts dziļums, nedežūrē arī profesionāli glābēji, nav izliktas bojas. Cik no dabas tā atbilst peldēšanās vietai, tik arī ir. Pēc mana uzskata, arī pie Zāģezera vajadzētu būt kādam pastāvīgam glābējam. Tomēr tas ir novada domes ziņā, jo ezers atrodas tās teritorijā. Es jau saprotu, ka tas viss iznāk pārlieku dārgi, jo nepieciešams arī attiecīgais glābšanas aprīkojums. Tā nu iznāk, ka pie Zāģezera viss ir pašu peldētāju ziņā,” saka S. Stepiņš. Paši peldētāji gan uzskata, ka viss ir kārtībā. “Ļoti normāls dibens. Arī dūņas nejūt. Turklāt var diezgan tālu peldēt paralēli krastam,” saka Dzintra. Arī Sergejs apliecina, ka var peldēt ļoti labi un ūdens ir silts. Ezera vidū zied ūdensrozes, un tas izskatās ļoti skaisti. “Vakar ūdens vēl bija auksts, bet šodien jau silts. Neticami ātri viss sasilst. Man te patīk,” apliecina Sergejs.Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis stāsta, ka ezerā ir iztīrīta gultne, noņemtas ūdens analīzes, nopirktas arī bojas, tikai vēl nav izliktas. “Tas pagaidām arī būs viss, jo budžetā nav paredzēti līdzekļi peldētavas iekārtošanai,” saka G. Bašķis.
Visbiežāk pārvērtē savu spēkuSavukārt S. Stepiņš atzīstas, ka glābēji ir gatavi apbraukāt visas peldēšanas vietas, tomēr negadījuma brīdī pirmo palīdzību viņi nepagūst sniegt. Tādēļ ugunsdzēsēji atgādina biežākos nelaimju cēloņus. Lielākoties negadījumi ūdenī notiek, ja peldētājs pārvērtē savus spēkus, kā arī alkohola reibumā. Droša atpūta primāri ir atkarīga no paša atpūtnieka. Vispirms jāizvēlas peldvieta, kas ir zināma un kur regulāri pārbauda ūdens tīrību. Ja tomēr gadās izvēlēties svešu vietu, tad nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz lekt ūdenī. Lai peldēšana būtu droša, ieteicams iebrist līdz krūtīm un tad peldēt paralēli krastam. Vislabāk ir atpūsties vietās, kur tuvumā atrodas glābēji, kas krīzes situācijā palīdzēs. Tomēr, ja glābēju nav, jāizvērtē savi spēki un spējas, vai varēsit paši izglābt slīkstošo. Tam jāpamet kāds koka gabals vai virve un jāzvana uz numuru 112. Ūdenī nevajag jokoties un nepamatoti saukt palīgā, jo situācijā, kad tiešām būs nepieciešama palīdzība, neviens vairs neliksies pr jums zinis. Bērnus bez pieskatīšanas nedrīkst atstāt ne mirkli. Nevajag kaunēties lūgt palīdzību no citiem, jo bērni pludmalē ātri var noklīst. Atpūtas vietās nedrīkst piemēslot apkārtni, jo cilvēki staigā kailām kājām un uz pudeļu lauskām var viegli sagriezties. Nav ieteicams arī ilgstoši uzturēties saulē, jālieto aizsargkrēms un galvassega. Karstā laikā nepieciešams dzert daudz šķidruma, vislabāk – nesaldinātus dzērienus. Ja viss tiks ievērots, atpūtā būs gūti jauni spēki un iztikts bez nelaimes gadījumiem.Cita starpā, šonedēļ no ūdens izvilkti pieci līķi.
