Ilgajās lietavās un drēgnumā pēc saules ilgojas ne tikai cilvēki, bet arī augi. Dārzkopjiem sāp sirds, redzot, kas notiek dārzos un laukos.
Būs bada vasara, prognozē smilteniete Dace Vilka. Kopā ar dzīvesbiedru Pēteri viņa jau daudzus gadus siltumnīcās audzē pārsvarā tomātu, gurķu, kabaču un puķu stādus un raizējas, ka pārmērīgā mitruma dēļ šovasar augiem var sākties lakstu puve.
Kā izglābt petūnijas“Lielais mitrums un aukstums ir uz pūšanu, un zemenēs, puķēs, tomātos metīsies lakstu puves,” pieļauj D. Vilka. Augu slimošanu prognozē arī citi dārzkopji. Valcēnietei, SIA “V.I.K” dārzniecei Alitai Plūksnai daudzi cilvēki taujājuši, ko darīt, lai šovasar skaisti ziedētu petūnijas, tāpēc viņa dalās pieredzē ar “Ziemeļlatvijas” lasītājiem tieši par šo puķu kopšanu.“Pats galvenais ir izmantot saulainās dienas un petūnijas žigli nomiglot, jo, ilgstoši saglabājoties lietainam laikam, uz tām ir parādījusies miltrasa,” uzsver A. Plūksna.Dārzniece iesaka petūnijas miglot ar dārzkopības piederumu veikalos nopērkamo “Topaz”, taču brīdina, ka ar biežu miglošanu nevajag aizrauties un jāļauj šim līdzeklim iedarboties norādītajās 10 līdz 14 dienās. Biežāka miglošana vajadzīgo efektu tikai aizkavēs. “Kad ilgstoši līst, miglošana ir iespējama tikai tajās vietās, kur puķēm netiek virsū lietus. Ja puķes ir balkona kastēs un lietus līst brīvi virsū, atliek gaidīt, kad kādas dienas nesola nokrišņus, un žigli nomiglot, lai puķu lapiņas paspēj uzsūkt šo fungicīdu. Daudzi jautā, vai ir nepieciešams no petūnijām izplēst noziedējušos ziedus. Atbilde ir nē, ja, katru reizi lejot, ūdenim ir pievienots mēslojums – tieši tā, katru reizi, nevis reizi nedēļā, kā ir rakstīts uz iepakojuma. Izplēst noziedējušos ziedus vajag tad, ja puķes regulāri nelaista ar mēslojumu. Svarīga ir arī petūnijas šķirne. Pildītajām ‘Double’ šķirnēm noziedējušo ziedu nolasīšana būs nepieciešama, jo zieds ir liels un noziedējis neizskatās estētiski, pat ja aug augstāk par otro stāvu. ” padomu dod A. Plūksna.Mēslojuma izvēlē slikts neesot daudzu dārzkopju iecienītais “Vito”, taču Alita izvēlas komplicēto, pulverveidīgo mēslojumu (rozā pulveri plastmasas spainītī) un liek vienu ēdamkaroti uz 10 litriem ūdens. A. Plūksna arī atklāj maziņu burvju triku no personīgās pieredzes, ko dara, kad lapas petūnijām kļūst dzeltenas un pie vainas nav ne miltrasa, ne kāda cita slimība vai parazīts. “Es vakarā apleju petūnijas ar citronskābi, un no rīta lapas atkal ir tumši zaļas, jo petūnijām patīk skāba vide. Beru uz 10 litriem vienu paciņu (14 g) un kārtīgi izmaisu. Tikai nekādā gadījumā nevajadzētu citronskābes ūdeni liet pilnīgi sausā zemē, jo tā var sadedzināt saknes. No sākuma vajadzētu mazliet apliet ar ūdeni,” brīdina dārzniece.Ikvienam petūniju audzētājam jārēķinās, ka šīs puķes ir labi jākopj, lai tās koši ziedētu. Tam piekrīt Inese Tīce, dārzkope ar ilggadēju pieredzi no uzņēmuma “Stādu Banka”. “It sevišķi petūniju ziedi ir jūtīgi uz lietiem. Tāpēc es personīgi labāk izvēlos citas puķes. Petūnijas pērk un audzē klasikas cienītāji,” ievērojusi I. Tīce.
Var izdzīvot spēcīgieJa kaut ko vēl var darīt puķu labā, tad ar lauka tomātiem un gurķiem būs bēdīgāk, un arī apsegšana tos var neizglābt, pieļauj D. Vilka. “Stādam vajag sauli, lai tas varētu augt, bet kā to izdarīt, ja visu laiku stādu smacē lietus un aukstums. Viss būs atkarīgs no tā, cik spēcīgs ir stāds,” spriež dārzkope. Kopā ar dzīvesbiedru Pēteri viņa savas siltumnīcas šovasar ik pa laikam apsilda, taču tik un tā esot bažas, vai tikai neiemetīsies puve.Vienīgais, ko šobrīd var izdarīt kartupeļu audzētāji, ir ierobežot lakstu puvi, bet pārējais jau ir nokavēts, saka Ināra Pakalne, Vijciema pagasta zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece un ilggadēja agronome, viena no nedaudzajām sertificētu kartupeļu šķirņu sēklu ražotājām Latvijā.“Kartupeļu audzēšanā svarīgs moments ir kvalitatīva sēkla. Tā ir pirmais posms, ko katupeļu audzētāji var ietekmēt,” uzsver I. Pakalne.Viņas saimniecības laukos kartupeļi arī šovasar padevušies skaisti, taču vienu lauku nācies miglot ar fungicīdu jau trīs reizes, jo 14. jūnijā uznākusī krusa vienu tupeņu šķirni nodauzījusi pamatīgi.
Dārzkopjiem sāp sirds
00:00
04.07.2014
776