1. jūlijā beidzas likumā noteiktais laiks, kad preču cenas veikalos bija minētas gan eiro, gan latos. Turpmāk tās būs atspoguļotas tikai eiro.
Tomēr 1. jūlijā ap pulksten 10 Valkas centrā joprojām pārdotavās atradās vecās cenu zīmes, kurās preču vērtību varēja redzēt eiro un latos. Acīmredzot tirgotāji īpaši nesteidzās ar to nomaiņu, lai cilvēki vēl arvien var uzmest aci latiem.
Tirgotāji īpaši nesteidzasKad veikalā “Liepa” pavaicāju, kādēļ cena vēl ir eiro un latos, viens no pircējiem Salvis Stepiņš atbildēja pārdevējas vietā: “Paldies Dievam, ka vēl var redzēt to arī latos, citādi grūti spriest, vai prece kļuvusi dārgāka vai nē.” Te arī iemesls, kādēļ tirgotāji nesteidzas.Savukārt veikala “Oļupe” īpašniece Inga Boša stāsta, ka tas nav mirkļa darbs. “Tā nebūs, ka vakarā vēl viss pa vecam, bet no rīta jau tikai viena cena. Tas ir pakāpenisks process. Cenas nomainām tad, kad ienāk kārtējā prece ar pavadzīmi. Pārējās preces stāv ar līdzšinējām cenām,” skaidro I. Boša. Viņa min, ka cenu pārrakstīšana kopš eiro ieviešanas kļuvusi par pastāvīgu nodarbi. Pie šī darba jāstrādā visu laiku. Vēlos uzzināt, ko tirgotāji novērojuši pircēju vidū. I. Boša kā galveno min satraukumu, ka viss kļuvis dārgāks. “Es saku, ka jums arī naudas tagad ir vairāk. Dārgāka cena šķiet tikai pēc cipariem. Patiesībā precēm vērtība nav mainījusies,” saka I. Boša. Viņa uzskata, ka pēc eiro ieviešanas cilvēki ir apjukuši. “Mani pašu tas nemaz netraucē. Mums viss ir datorizēts. Kā kaut ko vajag uzzināt, dators tūlīt izdod vajadzīgos datus,” saka I. Boša.
Pircēju domas dalāsPircēju vidū domas par jauno likumu dalās. Valentīns uzskata – ja latu vairs nav, tad ar tiem nav ko ķēpāties. “Tagad visi tikai daudzina – eiro un eiro. Nu tad aizmirstam tos latus! Ja to vairs nav, tad nav. Es pats jau esmu pieradis pie eiro,” saka Valentīns.Arī Ausma Putniņa apliecina, ka pārlieku nepārdzīvos to, ka cenas būs atspoguļotas tikai eiro. “Es arī pašā sākumā, kad tikko ieviesa eiro, diezgan ātri apķēru, kā galvā aprēķināt cenu, cik tā bijusi latos, un vismaz man nav bijis vajadzības uz šiltēm vēl pētīt, cik izvēlētā prece maksā latos,” stāsta A. Putniņa. Arī Aivars Zutis uzskata, ka pēc cenas latos vairs nav nekādas vajadzības. “Es vairs nepievēršu īpašu uzmanību latiem, jo esmu pieradis visu pats ātri aprēķināt galvā. Tā ka man ir vienalga, vai cena ir minēta latos, vai nav,” saka A. Zutis.Toties Tatjana uzskata, ka ar eiro dzīve kļuvusi grūtāka. “Esmu ievērojusi, ka, iepērkoties, eiro iziet vairāk nekā lati, un tas man nepatīk. Pastāvīgi skatos arī uz to, cik tas maksā latos. Kaut lati varētu atgriezties! Es pati bieži pārsakos veikalos, eiro vietā minot latus,” atzīstas Tatjana.Arī Anita Kozlovska uzskata, ka ar latiem iepirkties bija labāk. “Man ļoti palīdzēja tas, ka cenas bija arī latos. Vai lati tiešām vairs neatgriezīsies? Žēl. Es esmu pieradusi pie latiem,” apliecina A. Kozlovska.Kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījuma “900 sekundes” veiktais pētījums rāda, ka puse (52 procenti) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nevēlas, lai cenas arī turpmāk būtu atspoguļotas gan eiro, gan latos. Savukārt 43 procenti iedzīvotāju domā, ka labāk būtu, ja redzētu abas cenas. Trijiem procentiem cilvēku nav viedokļa par šo jautājumu. Kopumā 61 procents cilvēku atzīst, ka ir jau pieraduši pie eiro un iztiek bez cenu vērtības latos.
