Tagad, kad rimusi necilvēcība, tagad, kad satītas dzeloņu stieples.
Tagad, kad rimusi necilvēcība,
Tagad, kad satītas dzeloņu stieples,
Tagad, kad neskan vairs rītos, uz
skaudrumu modinot,
rūsas un asiņu saēstā sliede,
Tagad…
(A. Pelēcis)
Mēs stājamies zem atmiņu koka, šis koks ir laikmeta vēju plosīts, pret vētrām audzis, dzeloņains, ar izkropļotiem zariem, un tomēr, kopā dēstīts, tas tiecies pret sauli.
Novembris. Mūsu Dzimtenes Latvijas mēnesis. 1918. gada 18. novembrī dižākie un drosmīgākie latvju tautas prāti pasludina Latvijas dzimšanu. 1919. gada 11. novembris. Latvju tauta, tās kareivji sagrauj melnos spēkus, kas tīkoja pēc mūsu zemītes.
Seko plauksmes gadi.
Un tad…
Ne māte smaidīt prot, ne bērns.
Vairs sapņus nelolot, bet dzīves
vētrās stāvēt.
Par rītdienu vairs nedomāt, bet
nest, kas uzkrauts.
Vien raudāt varētu, bet nav vairs
asaru.
Līdz galam stāvēt savas tautas
dēļ!
Kas nolemts Dzimtenei, to godam
ņemt.
Caur tūkstoš tumsām izies zelta
sirds,
Kaut viena būtu…
(Milda Zaškova)
Pusgadsimta tumsā maldījās mūsu tauta. Caur īstu tumsas elli izgāja tā tautas daļa, kuru tagad saucam par politiski represētajiem. Šķiet, tieši viņiem atmiņu koka ēnā pakavēties, atcerēties un spēkus smelt ir visvairāk vajadzīgs.
Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valde 11. novembrī pulksten 12.00 Zemnieku sētā organizē politisko represēto kopā nākšanas pasākumu un lūdz katru politiski represēto un tos, kam sirdīs sāpe mīt par necilvēcīgo, noziedzīgo pāridarījumu mūsu tautai, piedalīties šajā pasākumā. Lūgums iepriekš līdz 6. novembra rītam pieteikties pa tālruni 4777260 (Austra) vai 4772932 (Skaidrīte, vakaros).
