Piektdien 40 gadu jubileju svinēja Palsmanes speciālā internātpamatskola. Ja cilvēkam tas ir pusmūžs, tad skolai — jaunība jeb skaistākie un labākie gadi, sprieda apsveicēji.
Piektdien 40 gadu jubileju svinēja Palsmanes speciālā internātpamatskola.
Ja cilvēkam tas ir pusmūžs, tad skolai — jaunība jeb skaistākie un labākie gadi, sprieda apsveicēji.
“1966. gada augustā mēs stāvējām uz internāta trepēm, kad iebrauca autobuss un atveda no Spāres palīgskolas bērnus ar speciālām vajadzībām. Tie bija mūsu pirmie skolēni,” 40 gadus vēlāk atceras ilggadējā skolas mācību pārzine, tagad pensionāre Edīte Brante.
Piektdien vējainā, lietainā rudens vakarā viņa un citi skolas bijušie un tagadējie pedagogi, tehniskie darbinieki un viesi sapulcējās izgaismotajās skolas telpās Palsmanes pilī, kurā kopš 1966. gada 1. augusta mācās bērni ar speciālām vajadzībām. Audzināmo svinībās nebija, jo viņi bija devušies pie ģimenēm rudens brīvlaikā.
“Šai skolai ir īpašs starojums,” savus iespaidus pēc svētku sākumā sniegtā koncerta publikai atklāja mākslinieki Dina Kristīne Bitēna-Sirmā un Atvars Sirmais. Gandrīz 10 gadus viņi regulāri ciemojas pie Palsmanes internātpamatskolas audzēkņiem, iejūtoties arī televīzijas raidījuma “Čučumuiža” rūķu tēlos. Māksliniekus un palsmaniešus sapazīstināja Latvijas Bērnu bāreņu fonda prezidente Sandra Brice, kura piektdien pati bija ciemiņu vidū.
“Te ir kaut kas tāds, kas jūtams tikai retās vietās. Ne tāpēc, ka skola atrodas skaistā muižas ēkā, bet šeit strādājošo cilvēku dēļ,” secina D. Bitēna-Sirmā.
Palsmanes speciālajā internātpamatskolā ir 44 skolotāji un 33 tehniskie darbinieki. Gan viņi, gan skolas bijušie darbinieki, gan izglītības iestādes atbalstītāji un labvēļi katrs saņēma piemiņas velti — keramikas krūzīti košā krāsā ar skolas nosaukumu un jubilejas gadskaitli. Savukārt Valkas rajona padomes Pateicības rakstus saņēma cilvēki, kuri skolā strādā kopš iestādes dibināšanas brīža: pedagogi Skaidrīte Mālniece, Beata Seņka, Pēteris Seņka, Zaiga Bērtiņa (ilggadējā skolas bijusī direktore), Ausma Ieva Zeibote, medmāsa Aija Purmale un direktores vietnieks saimnieciskajos jautājumos Andrejs Vilks, kurš arī pieder skolas ilggadējiem darbiniekiem. Valkas rajona padome ar Pateicības rakstu par ilggadēju, priekšzīmīgu, radošu skolēnu izglītības un audzināšanas darbu apbalvoja arī Palsmanes speciālās internātpamatskolas direktori Ingu Augu.
“Kopš skola pastāv, mērķis palicis tas pats — sniegt izglītību un dzīves prasmes bērniem ar speciālām vajadzībām. Vēl mūsu uzdevums ir gādāt, lai skola būtu tīra, silta un gaiša. Šeit visi cilvēki savu darbu dara no sirds,” bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem pateicās I. Auga, kopā ar direktores vietniecēm Initu Zaharčuku un Gunitu Skari pasniedzot viņiem ziedus un dāvanu.
Palsmanes speciālajā internātpamatskolā ir 13 klašu komplekti no 1. līdz 11. klasei, kurās mācās 120 skolēnu ar īpašām vajadzībām. Dažiem bērniem skola ir vienīgās mājas, jo viņi ir palikuši bez vecākiem. Mācību stundās skolēni apgūst pamatzināšanas vispārizglītojošos mācību priekšmetos, savukārt arodapmācības stundās tiek sagatavoti praktiskajai dzīvei.
Kopš 2000. gada 1. septembra skolā ir atvērta arodklase, kurā 10. un 11. klasē pusaudži apgūst remontstrādnieka un mājstrādnieces arodu. Brīvo laiku skolas audzēkņi pavada fakultatīvajās nodarbībās un pulciņos.
Lai piesaistītu papildu līdzekļus dažādiem pasākumiem, skolotāji veiksmīgi izstrādā dažādus projektus. To svinībās uzsvēra arī Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins, pat pajokojot, ka Palsmanes speciālā internātskola reti apgrūtina savu dibinātāju Valkas rajona padomi ar problēmām. “Skola arī intensīvi strādā pie Eiropas Savienības projektiem. Katru gadu tajā ir kaut kas jauns vai uzlabots, pārveidots,” uzslavē rajona pašvaldības vadītājs.
Viss, ko sasniegusi Palsmanes speciālā internātpamatskola, ir paveikts no nulles. “Kad no Spāres atveda pirmos bērnus, faktiski jau pāraugušus lielus puišus un meitas, mēs visi bijām parasta tipa internātskolas skolotāji un mums nebija ne mazākās jēgas, kas tas ir — bērns ar speciālu vajadzību — un kā viņam palīdzēt. Pirmais gads bija ļoti grūts,” atceras E. Brante.
Vēlāk skolotāji ieguva vajadzīgās zināšanas, mācoties kursos vai neklātienē augstskolās. “Ja labi pazīst bērnus ar speciālām vajadzībām un zina iemeslus viņu problēmām, tad ar šiem bērniem var strādāt ļoti labi,” piebilst pensionētā pedagoģe.
