Vakar pēdējo dienu Valkā bija vācu meitene Karlota Bahmane, kura kopš septembra dzīvoja Ingrīdas Vilnes ģimenē un mācījās Valkas ģimnāzijā.
Izmantojot iespēju, “Ziemeļlatvija” nolēma aprunāties ar meiteni, lai noskaidrotu, ko viņa šajā laikā ieguvusi.
Ir pilnībā apguvusi latviešu valoduK. Bahmane pie mums ieradās ar organizācijas “Youth of Understanding” palīdzību, kas nodarbojas ar starptautisko skolēnu apmaiņas programmu. Martā, kad Karlotu intervējām pirmo reizi, viņa izteicās, ka vēl ir grūti domāt un runāt latviski, taču tagad viņas valoda ir raita, turklāt bez būtiskām kļūdām. “Ierados Valkā pērn augustā, bet septembrī sāku mācīties Valkas ģimnāzijā. Latvijā esmu pirmo reizi. Varu teikt, ka man ļoti patīk te dzīvot. Tagad varu sacīt, ka ar latviešu valodu man ir tā – saprotu pilnīgi visu, ko citi runā, taču man pašai ar runāšanu tik viegli nevedas,” atzīst K. Bahmane. Var jau būt, ka viņa iekšēji tā jūt, taču mūsu saruna norit raiti, vien kādreiz Karlota kādu sekundi padomā, pirms izsaka teikumu. Viņa pastāsta, ka latviski mācījusies pie pašas direktores Lilitas Kreicbergas. Taču daudz prasījusi arī pašmācība. Vārdnīca mājās visu laiku bijusi par rokai.Tagad, pēc mācībām, K. Bahmane atzīst, ka atšķirība mācību procesā Vācijā un Latvijā ir. “Latvijā ļoti daudz jāmācās no galvas, bet Vācijā noteicošie ir disputi, lai veicinātu komunikāciju starp skolotājiem un bērniem,” saka K. Bahmane. Vēl viņa ievērojusi, ka Latvijā ļoti izteiktas ir nacionālās tradīcijas. “Tas mani pārsteidza. Mums tas nav tik izteikti, taču man ļoti patīk jūsu tradīcijas. Kaut vai nesen svinētie Jāņi. Jūs esat maza tauta, bet lieliski uzturat sevī latvietību,” saka Karlota. Pirms tam viņa neko īsti daudz par Latviju nav zinājusi. Bija dzirdējusi vien to, ka tā atrodas kaut kur Baltijā. “Te cilvēkiem attieksme ļoti ātri izveidojas pret visu. Vācijā tā nerodas tik ātri. Arī jaunas un modernas tehnoloģijas te daudz izmanto,” saka Karlota.Mūsu skolēni ir aktīvākiViņa uzskata, ka latviešu valoda nav no vieglajām. To esot grūtāk iemācīties kā, piemēram, angļu valodu. Ģimnāzija pēc Karlotas vērtējuma, ir laba skola, jo tur ir ļoti stipra kopā būšana. Tas viņai ļoti paticis. Vaicāta, ko meitene aizvedīs no Latvijas uz Vāciju, viņa sāk smieties, jo grūti iedomāties, ka atkal vajadzēs atrasties Vācijā. Pārāk ir pierasts pie latviskas vides. Runājot par ārpusstundu darbu, viņai šķiet, ka Latvijā skolēni ir daudz aktīvāki. “Viņi paši izdomā, kur piedalīties, daži iesaistās pat vairākos pulciņos. Arī Vācijā tas viss ir, tomēr tur visu komandē pedagogi. Pašiem skolēniem vispatīkamāk ir pavadīt brīvo laiku mājās,” saka K. Bahmane.Pati Lote dzīvo Vācijas pilsētā Fuldā. Viņa atceras, ka Ingrīdas vīrs Imants viņu paņēmis līdzi uz Gauju, lai parādītu, kā izvilkt līdaku no upes. Vēl atmiņā palikusi svecītēs mirdzoša kapsēta. Uz turieni kādu vakaru viņu aizvedusi Ingrīda. Tādi spilgti mirkļi ilgi paliks atmiņā. Tāpat kā visa Latvija.
