Elīna Kubuliņa-Vilne
Smiltenei – svētkosKā rudzpuķes zieds zelta laukāPlaukst saulainais Smiltenes novads:Ar deviņām ziedlapiņām –Un katram pagastam Dāvājam vienu no viņām.Zem karoga dzelteni svītrotāMūsu galvas ir lepni celtas,Kaut piemiņas akmenī sašķeltāVisas sāpīgās atmiņas kaltas.Kopš senseniem laikiemŠeit krustojas svarīgas nozīmes ceļi,Un satiekas dažādi ļaudis –Gan tirgotāji, gan karavīri,Kāds firsts šeit pat uzcēla pili.Bet sirmākais pagātnes liecinieksJau apaudzis vareniem mežiem – Tas Cērtenes pilskalns, Kas leģendām vīts.Vēl tagad katrā sirdī mītSeno latviešu spīts.Mums ir sava sejaUn vieta, kur augt,Pilsēta – ko par mājāmVienmēr varam saukt.Lai izskan šie vārdi tālu pasaulē:Smiltene – Latvijā,Latvija – Smiltenē!Anita Anitīna
* * *
Līst. Atkal līst Bez mitas, bez stājas, Bez pārtraukuma. Nav prieka no šaltīm ‒ Viss par skādi, Kā ir par daudz. Atkal līst, Bet kaut kur pelēkā lietūKāds Tevi meklē, Kāds tikai Tevi sauc.
