“Kad beidzot dzīvoklī no krāna tecēs tīrs ūdens?” “Ziemeļlatvijai” lūdza noskaidrot smilteniete, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā Limbažu ielā.
“Kad beidzot dzīvoklī no krāna tecēs tīrs ūdens?” “Ziemeļlatvijai” lūdza noskaidrot smilteniete, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā Limbažu ielā.
Limbažu un Rīgas ielas dzīvojamo māju mikrorajona iedzīvotājiem ir kopīga problēma.
Centralizēti padotais ūdens satur sarkanīgas nogulsnes. Tās atstāj grūti notīrāmus nosēdumus izlietnēs, traukos, labierīcībās, dušas kabīnēs un uz citiem priekšmetiem, kuriem ir saskare ar ūdeni, un, iespējams, pakāpeniski tos bojā.
Ziepju putas kļūst sarkanas
“Uztrauc ūdens sliktā kvalitāte. Tā ir jau ilgus gadus, turklāt kļūst arvien sliktāk, kaut gan maksa par ūdeni ir palielināta,” stāsta pensionāre.
Viņas dzīvoklī tualetes rezervuāra iekšpuse ir noklāta ar sarkanām nogulsnēm. Arī tualetes podā tās atstājušas nosēdumus, kurus noberzt nevarot ne ar kādu sadzīves ķīmiju. Lai izvārītu ēdienu, cilvēki ved ūdeni no avotiņa vai arī izlaiž caur filtru no krāna ņemto, citādi tas vārās ar sarkanām putām. Kad cilvēks mazgājas vannā, ūdenī esošās nogulsnes nokrāso sarkanas pat ziepju putas.
Sarkanās nogulsnes ūdenī ir dzelzs trīsvērtīgais oksīds. Smiltenē visvairāk to satur ūdens, kas nāk divām artēziskajām akām Kaikas ielā un kuras apgādā Rīgas ielas mikrorajonu.
“Valsts vides veselības aģentūra atzinusi, ka no abām akām nākošajā ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs, taču Veselības ministrija atļāvusi lietot šādu ūdeni uzturā. Tātad tas nav tik kaitīgs, lai to nedarītu.
Smiltenē pašreiz sāk rasties cerības uz labu ūdeni,” mierina Smiltenes pilsētas pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” (NKUP) valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis.
Jaunais termiņš — marts
Ir iekustējies daudzus gadus smilteniešiem solītais projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”. Tieši no tā ir atkarīgs, kad Smiltenē būs kvalitatīvs, atdzelzots ūdens.
23. oktobrī četras firmas iesniedza piedāvājumus konkursā par ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Smiltenē.
“Tagad notiek izvērtēšana, lai noskaidrotu izdevīgāko piedāvājumu,” informē R. Melderis.
Konkursu organizē Vides ministrija sadarbībā ar Smiltenes pilsētas pašvaldības SIA “NKUP” (to komisijā pārstāv R. Melderis) un Smiltenes pilsētas domi (pārstāvis — domes izpilddirektors Uldis Rudzītis).
Ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Smiltenē plānots sākt 2007. gada martā. Jaunus tīklus būvēs Daugavas, Raiņa un Dakteru ielā. Raiņa ielā izbūvētais jaunais ūdensvads vienā tīklā saslēgs Smiltenes pilsētu ar Kaikas ielas artēziskajām akām, kuras savukārt likvidēs. Visa pilsēta saņems dzeramo ūdeni no vienas atdzelzošanas stacijas Atmodas ielā 14.
“Tā ir atbilde uz jautājumu, kad Rīgas un Limbažu ielas iedzīvotāji saņems tīru ūdeni. Vēl tikai nedaudz jāpaciešas,” saka R. Melderis.
Smagnējais projekts kļuvis elastīgāks
Izbūvējot jaunos ūdensvadus, uz visām blakus esošajām mājām tiks ievilkts ūdens un kanalizācijas ievads līdz noteiktai robežai. Tas attieksies arī uz mazajām šķērsielām.
Vēl izsludināts konkurss par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju Smiltenes pagasta Brutuļos, kā arī izsludināts jauns konkurss par atdzelzošanas stacijas celtniecību Atmodas ielā. Šo objektu plānots nodot ekspluatācijā 2007. gadā.
R. Melderis cer, ka plānotie darbi vairs nekavēsies. Smagnējais projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ir kļuvis elastīgāks, tiklīdz konkursu rīkošanā iesaistījās vietējās pašvaldības.
“Izstrādāt tehniskos projektus un veikt sagatavošanās darbus to ieviešanai 18 pilsētās pat no Eiropas Savienības un Latvijas valsts puses bija pārāk liels projekts. Agrāk visus ar projektu saistītos darbus veica Vides ministrija, galvenokārt sadarbojoties ar ārzemju firmām, kuras labi nepārzināja vietējo situāciju. Mēs procesu nevarējām ietekmēt. Kopš konkursu organizē katra pašvaldība atsevišķi sadarbībā ar Vides ministriju, lielais projekts ir sadalīts vairākās daļās un konkursā var pieteikties vairāk uzņēmumu. Vairs nav aktuāls liels apgrozījums, kā tas bija agrāk, kad konkursā faktiski varēja pieteikties tikai lielas ārzemju firmas,” skaidro R. Melderis.
Projektu finansē no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un ar valsts, pašvaldību un to uzņēmumu līdzfinansējumu.
