Pēdējās dienās pirms Līgo svētkiem televīzijā aizvien biežāk zem virsraksta “Dusmīgs, toties dzīvs” parādās neliels sižets, kurā dzirdama dusmīga iedzēruša vīrieša runa, ka viņš var pabraukt, līdz beidzot sieviete no virtuves ieiet ar pannu istabā, atskan blīkšķis un pēc tam dzirdam – labi, labi, varu arī nebraukt.
Ir skaidrs – tuvojas Jāņu dienas, kurās dažkārt pat tie, kas parasti nepārkāpj likumu – ja esi dzēris, pie stūres nesēdies – tomēr grib vadīt mašīnu, jo pašam un radiem jānokļūst mājās, un galu galā ir taču Jāņi un dzerts tikai alus.
Atzīst kampaņas nozīmiTādēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija, Satiksmes ministrija un Valsts policija atkal pirms Jāņiem ir izvērsusi jaunu akciju “Dusmīgs, toties dzīvs”, cenšoties to padarīt interesantāku, iedarbīgāku, iesaistot tajā arī narkologus, lai liktu cilvēkiem padomāt, vai ir vērts riskēt, ja uz spēles ir dzīvība. Lai atceramies kaut vai pērn redzēto krustu un kapu, kurā apglabā vēl nesen priecīgu un līksmu autovadītāju. Šausmas! Tomēr, kā rāda dzīve, dzērājus tas maz ietekmē, jo, kā atzīst Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, ar iedzērušu ir grūti kaut ko sarunāt. Arī paši autovadītāji domā, ka iereibušam var skaidrot, ko grib, viņam viss vienalga. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes pārvaldes brigādes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Salvis Stepiņš uzskata, ka tas, kurš līdz šim braucis dzērumā, to arī darīs, tomēr tas nenozīmē, ka reklāmai “Dusmīgs, toties dzīvs” nav nozīmes. “To redz citi un, iespējams, arī dzērājšofera bērni. Viņi var atturēt no gribas braukt. Tā ka kaut kāda jēga visām šīm kampaņām tomēr ir.” SIA “K” valdes priekšsēdētājs Juris Krastiņš domā, ka ir arī tādi, kurus šāda reklāma ietekmē, taču tas, kurš ir dumjš, tāds arī paliks. Tam var stāstīt, cik grib, tik un tā neklausīs. “Te nav daudz ko prātot. Ja nedrīkst braukt dzērumā, tad arī nevajag to darīt. Es nesēžos pie stūres pat tad, ja vienu alu esmu izdzēris, kaut no tā nekādu promiļu nebūs. Ja nedrīkst, tad nedrīkst,” apliecina J. Krastiņš. Savukārt pensionārs Andrejs Valdēns atzīstas, ka viņam lielākos svētkos ir pat mazliet bail braukt pa ceļiem, jo nav zināms, kurā brīdī pretim var braukt kāds iereibušais. “Katru gadu tiek runāts un skaidrots, cik slikti ir braukt dzērumā, tomēr tas notiek. Es domāju, ka jāskatās mazliet dziļāk, jo agrāk nebija tik daudz dzērāju pie stūres. Nezinu, kādēļ tas tā. Tādēļ arī vajag pastāvīgi atgādināt, jo kādu iereibušo tas noteikti atturēs no auto vadīšanas,” saka A. Valdēns.
Kā atturēt no braukšanas dzērumāTomēr, ja nu gadās tā, ka paziņa, svētkos iedzēris, par katru cenu grib kaut kur braukt, ko tad darīt? Narkoloģe A. Stirna uzskata, ka tādu braukt gribētāju nevajag provocēt, jāsaglabā miers un veselais saprāts, taču jārīkojas apņēmīgi, jo iereibis cilvēks var kļūt agresīvs. Universāla risinājuma nav. Komentējot akciju “Dusmīgs, toties dzīvs”, viņa uzsver, ka tās galvenais uzdevums ir panākt, lai visi būtu sabiedriski aktīvi un nebūtu malā stāvētāju, bet ar dažādiem paņēmieniem ietekmētu tuvu cilvēku nesēsties pie stūres. Var radoši piedāvāt dažādas interesantas nodarbes, kas neliek doties vēl pēc kaut kā. Ja tas neder, tad jāatņem vadītājam mašīnas atslēga, var arī bloķēt automašīnu. Ja tiešām jādodas ceļā, var izmantot sabiedrisko transportu. Ideāli ir tādā gadījumā, ja jau balles sākumā ir norunāts, kurš būs vakara šoferis, kas iereibušos viesus izvadās pa mājām.Ja gadījumā pilnīgi nekas vairs nav līdzams, tad jāzvana policijai. Tai šādi zvani nav retums un, saņemot informāciju, ka noteiktā teritorijā ielās ir iereibis vadītājs, policisti viņu apturēs.Lai svinību dalībnieki būtu pārliecināti par savu spēju vadīt auto un to, ka asinīs promiļu daudzums nepārkāpj normu, ceļā būtu ieteicams doties vien 24 stundas pēc iedzeršanas. Ja šos nosacījumus visi ievērotu, mazāk būtu asaru pēc Jāņiem.
