Rudens mēneši ir laiks, kad visvairāk slimojam ar saaukstēšanās slimībām.
Rudens mēneši ir laiks, kad visvairāk slimojam ar saaukstēšanās slimībām. Šajā laikā dziedniece Broņislava Plūme cilvēkiem iesaka mājās dedzināt sarkanas sveces un katoļu baznīcā iegādātus vīraka kociņus. Tos ieved no Tibetas.
“Daudzi cilvēki, kuri pie manis meklē palīdzību smagu slimību gadījumos, cer, ka spēšu darīt brīnumus. Varu izstāstīt, kas jālieto, no kā noteikti jāatsakās, taču par galveno — dvēseles attīrīšanu — jādomā pašam,” uzskata dziedniece. Ja viņas palīdzību meklē ģimenes problēmu gadījumos, Broņislava atsaka, jo uzskata, ka ar savu dzīvi jātiek galā pašiem.
Ja cilvēks saslimst, pirmais, pie kā viņš vēršas pēc palīdzības, ir ārsts, tad dziednieks un beigās — Dievs. Taču to visu vajadzētu darīt otrādi. Vispirms jāvēršas pie Dieva, tad — pie dziednieka un tikai pēc tam pie ārsta. Vispirms vajag sakārtot attiecības ar Dievu un tad sakārtot pašam sevi. Atcerēties, kurš pēdējais bija tas cilvēks, kuram nodarīts pāri vai arī kuram nevar piedot nodarīto. Broņislava uzskata, ka organismam nav spēcīgākas indes par negatīvām domām, jūtām un darbiem. Cilvēks pats sev var būt ārsts un ārstēties bez naža.
Izmanto tautas dziedniecības padomus
Broņislava pēc profesijas ir diplomēta agronome un bibliotekāre. Strādājot Trikātas pagasta bibliotēkā, viņa sāka krāt un sistematizēt tautas dziedniecības padomus. Kartotēkā “Seno dziednieku noslēpumi” atrodami materiāli pat no 1810. gadā izdotas grāmatas. Dziedniece izveidojusi pamatīgu kartotēku, kurā var atrast padomus, kā ar tautas līdzekļiem izārstēties no slimībām, arī no vēža. Broņislava iesākto darbu joprojām pacietīgi un uzņēmīgi turpina un cer, ka izdosies izdot tikko pabeigto grāmatu “Ceļš uz veselību”.
Iegūtās zināšanas dziedniece ir apkopojusi un izdevusi jau desmit grāmatās.
Broņislava smej — viņa otru darba dzīvi sākusi pēc aiziešanas pensijā, kad arī tapa viņas grāmatas. Pirmā grāmata “Seno dziednieku noslēpumi”, kas izdota 1991. gadā, guva tik lielu lasītāju atsaucību, ka to nācās izdot atkārtoti. Papildināta ar jaunu informāciju, atkārtoti iznākusi arī grāmata “Ar vēzi var cīnīties”. Broņislava uzrakstījusi jaunu grāmatu “Ceļš uz veselību”, bet viņai pašlaik nav tik daudz naudas, lai to izdodu. Viņa pati savas grāmatas rediģē, ilustrē un veido vāku. Lai jaunajā grāmatā apkopotā informācija ātrāk nonāktu pie saviem lasītājiem, dziedniece izveidojusi lekciju ciklus, ar kuriem iepazīstina klausītājus un sava talanta cienītājus.
Pret vīrusiem — terpentīns un ābolu etiķis
“Pašlaik cilvēki ļoti slimo ar dažādām vīrusu slimībām. Latgalē un nu jau arī Rīgā pilnā sparā plosās meningīts. Dakteri uzskata, ka tā ir netīro roku slimība, bet ne tikai,” skaidro Broņislava. Viņai šī slimība esot labi pazīstama, jo katrai kaitei ir savas raksturīgās pazīmes. To varot atpazīt, ja cilvēkam ir ļoti lielas galvassāpes un ķermeņa temperatūra sasniedz pat 42 grādus. Ja saslimušais paceļ galvu vai kājas un viņam sāk stipri sāpēt mugura, tad tā ir pirmā pazīme, ka ir meningīts. Rudens mēnešos cilvēkus piemeklē respiratorās vīrusu saslimšanas. Ja vienam ģimenē ir iesnas, klepus un kakla sāpes, tad kaite pakāpeniski piemetas arī pārējiem. Viena no metodēm, kā cīnīties pret vīrusiem mājās, — vajag grīdas regulāri mazgāt ar tīru ūdeni, kam piepilināti daži pilieni terpentīna. Kādam var nepatik šā līdzekļa aromāts, bet tas ir efektīvs cīņā pret slimošanu. Kādā krievu izdevumā Broņislava izlasījusi, ka efektīvs līdzeklis, lai sevi pasargātu no saslimšanas, ir ābolu etiķis. To var nopirkt jebkurā lielveikalā. Etiķi izlej lēzenā traukā un tur telpas augstākajā vietā, piemēram, uz skapja. Ābolu etiķis ir pārbaudīts līdzeklis mazo mušiņu atbaidīšanai. Tās mājokļos parādās jau augusta beigās.
“Cilvēki, kas strādā etiķa ražošanas rūpnīcā, gadiem neslimojot ar gripu,” izlasīto atklāj dziedniece.
Viņa atklājusi, ka cilvēki mazāk slimo tad, ja regulāri no rītiem nomazgā ne tikai muti, bet izmazgā arī degunu. Lai tas nebūtu sauss, jālieto ziedes. Dziedniece iecienījusi “Lorezīna” ziedi. Ar to vismaz trīs četras reizes dienā var ieziest degunu.
Vislabākā aptieka atrodama dabā
Lai varētu palīdzēt cilvēkiem, Broņislava joprojām mācās un apmeklē dažādus kursus. Viņa uzskata, ka dziedniekam ir jābūt labām zināšanām medicīnā, jo tikai ar intuīciju un dabas dotu talantu nepietiek. Konsultējot cilvēkus, bieži vien viņa lūdz atnest asins un urīna analīžu rezultātus.
Dziedniece savā dzīvē nonākusi pie pārliecības, ka vislabākā aptieka atrodama dabā. Jau pavasarī var sākt domāt par mājas aptiekas veidošanu. Maijā no ziedošajām pieneņu galviņām var pagatavot medu. Kastaņu ziedēšanas laikā jāsavāc to ziedi, kas labi palīdz pret iekaisumiem. Ja cilvēku nomoka urīnceļu iekaisums, jāsasmalcina viena ēdamkarote apšu mizas un jāaplej ar glāzi ūdens. Šķidrums jānotur vienu nakti un pirms ēšanas jālieto pa divām ēdamkarotēm. Ceļmallapas labi palīdz pret kuņģa vainām.
Liels spēks cīnīties pret audzēja šūnām piemīt strutenēm. Tās jāievāc ziedēšanas laikā, jāsamaļ gaļas mašīnā un jāizspiež sula. Vienam dziedināšanas kursam nepieciešams litrs sulas. Pirmajā nedēļā lieto pustējkaroti sulas, atšķaidītu ar 50 mililitriem ūdens. Otrajā nedēļā tējkaroti sulas atšķaida ar 100 mililitriem ūdens. Trešajā nedēļā — deserta karoti ar 150 mililitriem ūdens un ceturtajā — vienu ēdamkaroti uz glāzi ūdens. Sula jālieto no rītiem tukšā dūšā. Dziedniece brīdina, ja gadījumā šīs kūres laikā kļūst slikti — sāk sāpēt galva vai nomoka slikta dūša —, uz trijām dienām jāpārtrauc sulas lietošana un pēc tam atkal jāatsāk kurss no sākuma. Sulas lietošanas laikā nedrīkst ēst gaļu, treknus sierus, olas dzeltenumu. Līdzīgs spēks kā strutenei piemīt arī suņstrobram. Šis indīgais augs jāievāc ziedēšanas laikā, jāizspiež sula un jāsāk lietot pa vienam pilienam, atšķaidot ar vienu ēdamkaroti ūdens. Katru dienu devu palielina pa vienam pilienam, attiecīgi palielinot arī ūdens daudzumu, un tā līdz 40 pilieniem. Pēc tam devu pa vienam pilienam sāk samazināt, tādējādi kopumā šis kurss ilgst 80 dienu. Lai zinātu, kāds izskatās suņstobrs, visdrošāk ņemt talkā augu noteicēju.
Kādā Krievijas dziedniecības izdevumā Broņislava izlasījusi par metodi, kā cilvēks var noteikt, vai organismā nav ļaundabīgu veidojumu. Divas dienas nedrīkst ne ēst, ne dzert, tikai jālieto svaigi spiesta burkānu sula, kas sajaukta kopā ar pienu attiecībā 2:1. Dienā jāizdzer trīs glāzes. Ja šajā laikā cilvēks jūt kaut kur ķermenī sāpes — it kā bišu dzēlienus, skudriņu staigāšanu — vai arī parādās kāds ārējs slimīgs apsārtums, ir pamats aizdomām par audzēju.
Galvenais — domāt labas domas
Broņislava kategoriski atsakās jaukties ģimenes lietās. Viņa uzskata, ka katram pašam jātiek galā ar sarežģījumiem. Dziedniece pārliecinājusies, ka bieži vien par ģimenes ienaidnieku kļūst cilvēks, kurš grūtos un sarežgītos periodos devis padomus. Broņislava iesaka ģimenes locekļiem savā starpā vairāk runāt, nevis iegādāties ģimenes draugus. Bieži vien kāds no laulātajiem aiziet kopā ar šo draugu. Tas ir sāpīgs trieciens palicējam.
Broņislavai ir daudz piemēru, kurus viņa stāsta no savas prakses. Reiz pie viņas palīdzību meklējusi kāda laba paziņa, kurai no mājām bija pazudušas visas zelta rotaslietas. Broņislava redzēja, ka tās sievai nozadzis vīrs. To pateikusi apzagtajai, bet viņa nav ticējusi, turklāt vēl nelabi izteikusies par dziednieci. Vēlāk gan atklājās, ka Broņislavai bijusi taisnība.
Agrāk dziedniece nodarbojusies arī ar numeroloģiju. Tā nav tikai zinātne par skaitļiem, jo katram skaitlim ir savs simbols. Numeroloģija ir sava veida pareģošana. Pēc tās var izskaitļot, ko vajadzētu, piemēram, darīt vienā datumā, ko drīkst un nedrīkst darīt citā. Broņislava ar numeroloģiju vairs nenodarbojas. Pirms vairākiem gadiem pie viņas bija atnākusi kāda sieviete un lūdza pēc skaitļiem pateikt, kas gaidāms dzīvē. Drīz vien sieviete nomira. Pēc šā gadījuma dziedniece vairs necenšas cilvēkiem pareģot likteni ar skaitļiem.
Lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi un nesaslimtu, jādomā labas domas. Ja ir lietas, kas nepatīk, nevajag par tām runāt un domāt.
“Ja cilvēkam ir smaga kaite un viņš par to visu laiku domā, tad viņš slimību vēl vairāk piesaista,” uzskata dziedniece. Viņa ir pārliecinājusies, ka cilvēku ar domām var celt un var arī gāzt. Ar sliktām domām otram var ieprogrammēt slimības.
“Pats svarīgākais dzīvē — laba doma,” iesaka Broņislava.
