Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” apkārtne piektdien ik pēc brīža kļuva aizvien skaistāka. Bija skaidrs, ka nams gaida viesus.
Vakarpusē tie arī sāka ierasties, lai atzīmētu pagasta 105. dzimšanas dienu. Vispirms visi tika aicināti uz izstādes “Stiprs tas, kam stipras saknes” atklāšanu. Tajā varēja redzēt visus dižgarus, ar kuriem vēl tagad var lepoties pagasts. Tāds, piemēram, ir ģenerālis Pēteris Radziņš, dzejniece Velga Krile un filozofs Teodors Celms.
Pagasts raustīts lielāks un mazāksPasākumu atklāja pagasta jaunizveidotais vokālais ansamblis, bet pēc tam runu teica pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa. “Šis gads pagastam aizrit jubilejas zīmē. Saistībā ar šo notikumu, esam īstenojuši lielu projektu. Tūlīt plašākai publikai atklāsim mūsu vēstures istabu, kurā būs redzama pagasta vēsture un mākslas skolas jauniešu skatījums uz dzīvi pagastā šodien,” sacīja J. Lapsa.Pēc tam runāja saieta nama vadītāja Evija Smane, kura iepazīstināja atnākušos ar pagasta vēsturi. Tas ir dibināts 1909. gadā, atdaloties no Lugažu pagasta. Valkas pagasts ietilpa Livonijas guberņas Valkas apriņķī. 1920. gadā, veidojot Igaunijas un Latvijas robežu, pagasta teritorija samazinājās. Tolaik pagasts kļuva par mazāko visā apriņķī. Normāli funkcionējoša pagasta valde izveidojās 1919. gadā. 20. gados pagasta valde atradās skolā Tomēnos. Uzlabojās saimnieciskā dzīve, attīstījās lopkopība un graudkopība, izauga daudz jaunsaimniecību, tika izveidots toreiz pirmās šķiras ceļš Valka – Gaujiena. Tā kā skolas ēka bija veca, nolēma celt jaunu, kurā bērni sāka mācīties 1937. gadā. Sāka darboties lopkopības pārraudzības biedrība, Sedas augšgala meliorācijas biedrība, krejotava, koku zāģētava, vēja dzirnavas. Darbojās daudzi pašdarbības pulciņi. To visu apturēja 1941. gada karš. 1945. gadā pagastā izveidoja vairākus ciemus, bet 1949. gadā pagastus likvidēja. Tad tika izveidots viens liels Valkas ciems, un tikai 1990. gadā atjaunoja pagastu, kas tagad bijušā Valkas rajonā ir pats lielākais. Tāda īsumā ir pagasta hronika, kas rāda, cik daudz pārvērtību, attīstības un kritumu savā mūžā tas ir piedzīvojis. Tagad te atkal ir sākusi attīstīties kultūras dzīve. Saieta namā darbojas vairākas pašdarbības grupas. Pateicoties Atim Empelim, pagastā sākusi attīstīties sporta dzīve. Mūsu pagasta teritoriju šķērso Gaujas upe. Tās krastos aug slaidas priedes un vareni ozoli. No Gaujas priedēm ir celta Turaidas baznīca, bet no ozoliem – sens vikingu kuģis.
Kā bija nolemts, tā notikaPagasta vēsture ieinteresēja un pēc tam atnākušie devās uz muzeja jaunizveidoto vēstures istabu, kurā pētīja un šķirstīja albumus, skatījās fotogrāfijas, ik pa brīdim priecīgi iesaucoties, kādā fotogrāfijā atklājot kādu paziņu vai arī paši sevi.J. Lapsa intervijā “Ziemeļlatvijai” atklāja, ka pagasta izaugsmi veicinājis arī pilsētas tuvums. Daudzi atraduši darbu Valkā, savukārt pašā pagastā ir liela ražotne – “Vārpas 1”, uz kuru brauc strādāt arī no citām vietām. Pēc tam devās laukā stādīt ozoliņus. Tieši tajā laikā sākās stipras lietus gāzes, bet tas stādītājus neapturēja. Pirmais drosmīgais bija novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, viņam sekoja Helēna Kurme, Andrejs Kalniņš un visbeidzot pats ar savu ozoliņu ieradās arī Jānis Lapsa. Pārējie gan viņu rosīšanos vairāk vēroja pa logu.Pēc tam klātesošie tika uzaicināti uz vakariņām, pie kurām ik pa laikam kāds kaut ko atcerējās no aizgājušajiem laikiem un pārdzīvotā. Pēdējais toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis atminējās, ka organizējis vasarā sporta svētkus, lai aktivizētu sporta dzīvi. Acīmredzot tas bijis tā vērts, jo tie joprojām pagastā notiek.Noslēgumā vietējā teātra “Rūdis” kolektīvs visiem piedāvāja savu pirmizrādi “Paradīzē”. Pēc tās aktieru veikumu sveica ar skaļiem aplausiem un ovācijām. Savukārt novada priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis secināja, ka izrāde apliecinot – uz Jāņiem cilvēki vēlas noskatīties vienmēr kaut ko jautru.
