Pēc 31. maijā Valkas brīvdabas estrādē notikušā vērienīgā un unikālā Jāņa Cimzes 200. jubilejai veltītā pasākuma “Cimzes kods” norimušas visas kaislības. Lai izvērtētu dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgi organizēto pasākumu, vakar novada domē tikās abu pašvaldību pārstāvji.
Tikšanās sākumā novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka latviešu puse jau ir izanalizējusi visas organizatoriskās nianses, tāpēc vēlas uzklausīt igauņu viedokli. Viņš piebilst, ka nemaz nav tik viegli organizēt kopīgus pasākumus, jo atšķiras ne tikai abu valstu likumdošana, bet arī kultūras politika.
Igauņu skatītāji izjutuši valodas barjeru Valgas mērs Kalevs Herks uzsver, ka visas lietas jāizrunā atklāti, lai turpmāk, kopīgi organizējot pasākumus, nepieļautu līdzīgas kļūmes. Viņaprāt, jāņem vērā vairākas būtiskas lietas. Laikus jāizveido oficiāla orgkomiteja. Pēc tam no katras pašvaldības jāizvēlas viens cilvēks, kuram jāatbild par savstarpējo komunikāciju un pašam līdz pēdējam sīkumam jāzina visas organizatoriskās nianses. Šim igauņu ierosinājumam piekrita arī latviešu puse, piebilstot, ka orgkomitejas sapulces ir jāprotokolē, lai pēc tam nerastos nevajadzīgas domstarpības. Turklāt arī igauņi uzskata, ka noteikti vajadzēja koncerta beigās skatītājiem darīt zināmu par gaidāmo muzikālo strūklaku šovu, jo diemžēl to neredzēja gandrīz neviens igauņu korists. V. A. Krauklis piekrīt tam, atgādinot, ka reizēm sīka nianse nospēlē ļoti svarīgu lomu. Diemžēl šī bija tā reize. Pasākumā igauņi esot izjutuši valodas barjeru. Proti, igauņu bērniem bijis neiespējami iepirkties latviešu uzņēmēju tirgotavās, kā arī igauņi nav sapratuši Valkas jauniešu – brīvprātīgo palīdzētāju – sacīto attiecībā uz skatītāju vietām, jo pirmās 15 rindas bija rezervētas latviešu un igauņu koriem. Secinājums viens – Valkas un Valgas iedzīvotājiem jau kopš mazotnes vajadzētu sākt mācīties igauņu un latviešu valodu, tad savstarpējās komunikācijas problēmas izpaliks. Tāpat igauņi uzskata, ka, sēžot skatītāju zonas pēdējās rindās, ir grūti bijis saskatīt skatuvi, jo traucējuši koku zari. Taču kaimiņi ir simtprocentīgi pārliecināti, ka labākas vietas šāda veida pasākumu organizēšanai par Valkas brīvdabas estrādi, nav, jo estrādē ir lieliska akustika, kā arī unikāla skatuve ar savu amfiteātri.
Veidos divdaļīgu puķu dobi Visnotaļ koleģiālo diskusiju rezultātā abu pašvaldību pārstāvji vienprātīgi vienojās, ka pēc pieciem gadiem šajā pašā laikā – 2019. gada maija beigās vai jūnija sākumā – notiks tikpat vērienīgas Jāņa Cimzes 205. gadu jubilejas svinības. Lai līdz tam laikam iedzīvotājiem nepiemirstos Jāņa Cimzes vārds, ir iecere pēc diviem gadiem organizēt starptautiskus koru karus ar vairāku balvu pasniegšanu. Lai laikussāktu gatavoties šiem abiem vērienīgajiem pasākumiem, abu pilsētu mēri norunāja tikties jau rudens pusē un sākt plānošanas darbus.Savukārt “Cimzes koda” režisors Aivars Ikšelis “Ziemeļlatvijai” atklāja savu ieceri. Proti, nākampavasar Valkā plānots izveidot Jāņa Cimzes puķu dobi no divām daļām. Vienā daļā tiks stādītas dārza, bet otrā – pļavu puķes. Viņš izteicis priekšlikumu Latvijas mākslas skolu pārstāvjiem, kuri 7. jūnijā piedalījās radošā konkursa “Jāņa Cimzes Dziesmu rota” noslēguma pasākumā, iesniegt savus priekšlikumus, kādas puķes vajadzētu stādīt šajā divdaļīgajā domē. Režisors pieļauj, ka arī, iespējams, igauņi vēlēsies puķu dobē redzēt savu nacionālo simbolu – rudzupuķi.
