Anita Anitīna
* * *
Iebrauksim jūrā ar baltu jahtu, Kam uzvilktas baltas buras. Iebrauksim tālu un tā, lai saule Arvien jahtas priekšgalā turas.
Brauksim ilgi un brauksim tālu, Kur it neviens vēl nav bijis. Kur debesis mērc savus svārkus jūrā, Kur mīt lietus, kas vēl nav lijis.
Kur ūdens no zemes prom straumē gāztos, Ja debess to ciet neturētu, Uz vietu, kur saule, drēbes nometusi Iet peldēties vakarā vēlu.
Iebrauksim jūrā ar baltu jahtu! Brauksim ilgi – no ausmas līdz rietam, No rieta līdz ausmai… Līdz būsim tai vietā, Kur debesis jūrā liecas.
* * * Trīspadsmitais. Un piektdiena. Kas var būt labāks par šo!? Pilnmēness lukturis debesīs iekārts. Liekas, pat dzirksteļo! No prieka, no sajūsmas, No kaut kā, Ko tikai viņš pats vien zin. Trīspadsmitais. Un piektdiena.
Tas patiešām ir jānosvin! Par spīti tiem, Kas no bailēm trīc, Ka noteikti notiks kas slikts. Ja arī notiks, Tad tikai tas, Kas pašu vien nopelnīts. Ja arī notiks, tad… Ko tur vairs? Tā vajadzēja tam būt. Un nav pie vainas Ne pilnmēness, Ne datums, Ne diena, kas zūd.
Ar labām domām, ne aizdomām Dzīvosim dienu šo – Vai tieši tādu mums Liktenis Tik drīz otru reizi dos?
