Trikātas mednieki kolektīvajās medībās savā pagastā sastopas ar lāci. Ķepaiņa klātbūtne šajā pusē manīta arī iepriekš.
Trikātas mednieki kolektīvajās medībās savā pagastā sastopas ar lāci. Ķepaiņa klātbūtne šajā pusē manīta arī iepriekš.
Šomēnes Trikātas mednieki piedalījušies kolektīvajās medībās ar dzinējiem Strenču mežniecības platībās. Mednieki devušies uz mastu, bet medību kolektīva vadītājs gājis norīkot dzinējus. Pēc tam viņš un vēl pāris mednieku devās piesegt masta flangus. “Gājām runādamies, un kolēģis man rāda tādu kārtīgu mēslu čupu cilvēka galvas lielumā. Pasmējāmies, kurš gan kaut ko tādu dabūjis gatavu,” atceras mednieku kluba vadītājs Ilmārs Voitčonoks. Nostājušies savās vietās, dzinēji sākuši dzīt. Pirmais masta mednieks teicis, ka viņam kāds gājis garām, un izklausījusies ļoti smaga gaita. Nevarējis saprast — ne meža cūka, ne staltbriedis, ne alnis. Otrs mednieks sacījis to pašu. Tālākie gan neko nav manījuši.
Dzinēji savukārt stāstījuši: kad mastā atskanējuši šāvieni, sekojuši brīkšķi un tankšķi, krūmi pavērušies un aizvērušies, neviens nav varējis saprast, kas tur aizlēkšojis. Tā arī neko īsti nesapratuši, visi devušies ārā no meža un tieši ceļmalā atraduši vēl vienu mēslu čupu. Mednieki pievērsuši tai uzmanību, un jau radušās aizdomas, ka tā varētu būt lāča “vizītkarte”. Bijis redzams, ka dzīvnieks mielojies ar āboliem.
Otrā rītā mednieki devušies bebru medībās un nolēmuši aizdomīgo teritoriju aplūkot vēlreiz. Viņi uz ceļa ieraudzījuši pēdas, un aizdomas apstiprinājušās. Ķepainis pa ceļu bija pastaigājies kādus 300 metrus. Tas bija parasts servitūta ceļš, tuvākā lauku sēta atrodas tikai kādu pārsimt metru attālumā. Tuvējo māju saimnieks stāstījis, ka suņi bieži naktīs plosās, tātad iespējams, ka nelūgtais ciemiņš saimnieko pa ābeļdārzu.
Pēc tam sarunās atklājies, ka lācis Trikātas pusē uzturas jau kādu mēnesi. Pirms šīm medībām kāds sēņotājs vaicājis, kuram meža zvēram ir lielas pēdas un asi nagi. Tolaik mednieki pasmējušies, ka vainīgs stiprais alus un redzētie ir kāda palielāka suņa ķepu nospiedumi.
Tagad, kad aizdomas apstiprinājušās, vaicāts, ko iesākt, ja cilvēks nejauši mežā vai uz lauku ceļa sastop lāci, I. Voitčonoks uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst dzīvniekam griezt muguru. “Nevajag baidīties. Jāstāv uz vietas un nevajag bēgt. Līdzko bēgsi, viņš var skriet nopakaļ. Labāk pakliegt un viņu pabaidīt,” iesaka mednieks. Viņš pieļauj, ka ķepainis Trikātas pusē nedzīvo, bet ir tikai iemaldījies no Igaunijas mežu masīviem un, iespējams, jau ir devies atpakaļ uz savām mājām. To, ka dzīvnieks bijis gana liels, liecina ķepu nospiedums — tas bijis aptuveni 15 centimetru garš.
