«Bija grūti aizbraukt no zemes, kur nekad nav auksti un cilvēku attiecībās valda mīļums un laipnība,» tā pēc piedalīšanās starptautiskā festivālā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi saka jaunās solistes valcēnietes Anete Zālīte un Sabīne Metus.
“Bija grūti aizbraukt no zemes, kur nekad nav auksti un cilvēku attiecībās valda mīļums un laipnība,” tā pēc piedalīšanās starptautiskā festivālā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi saka jaunās solistes valcēnietes Anete Zālīte un Sabīne Metus. Meitenes kopā ar trešo solisti Raminu Kolaču-Videmani un Valgas jauniešu studijas “Joy” vadītāju Marinu Jerjominu festivālā pārstāvēja Baltijas valstis.
Gruzija ir valsts Kaukāza kalnu dienvidos, Melnās jūras austrumu krastā. Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi vārds cēlies no gruzīnu vārda tbili — karsts. Anete un Sabīne joprojām jūsmo par peldi Melnajā jūrā oktobra pirmajās dienās, kad ūdens bija uzsilis līdz 20 grādiem, bet gaisa temperatūra sasniedza 25 grādus. Pavadoņi brīnījušies par meiteņu drosmi, jo gruzīni nekad nepeldas tik vēlu rudenī.
Lai nokļūtu festivālā, meitenes no Rīgas lidojušas trīsarpus stundas.
“Mūs sagaidīja lidostā, paņēma bagāžu un iesēdināja automašīnā. Tā pa Tbilisi triecās ar ātrumu 170 kilometru stundā,” atceras meitenes. Viņām šķitis, ka Gruzijā nepastāv ceļu satiksmes noteikumi, bet, ja tie ir, neviens tos neievēro.
Starptautiskā mūzikas festivāla galvenā patronese bija Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili māte. Pasākuma galā koncertu apmeklēja arī pats prezidents un pirms uzstāšanās sasveicinājās ar Latvijas pārstāvēm. Anete atceras, ka pie viņas pienācis kāds simpātisks kungs, uzlicis roku uz pleca un silti sasveicinājies. Sākumā Anete nav pazinusi prezidentu, vien pēc tam atskārtusi, kas tas ir par cilvēku. Jaunās solistes uzskata, ka diezin vai Latvijā tik brīvi varētu komunicēt ar valsts galvenajām amatpersonām. Ik pa laikam latvietēm sveicienus mājušas svarīgas Gruzijas amatpersonas. Festivālā no daudzām pasaules valstīm piedalījās dalībnieki, kuri dejo gruzīnu tautas dejas un dzied gruzīnu tautas dziesmas. Festivāla rīkotāji, dalībnieki, skatītāji un masu saziņas līdzekļi latvietes ievēroja viņu izpildīto dziesmu dēļ gruzīnu valodā, īpaši pēc tautas dziesmas “Suļiko” izpildījuma. M. Jerjomina stāsta, ka pēc meiteņu priekšnesuma vairāki skatītāji no vaigiem slaucījuši asaras un saukuši: “Bravo!” Vokālajai pedagoģei vēl arvien šķiet, ka viņas pabijušas uz citas planētas.
“Ja gruzīniem patīk priešnesums, viņi jau tā sākumā skaļi plaudē un sauc: “Bravo!” Ja nepatīk, tad savā starpā skaļi sarunājas,” novērojusi M. Jerjomina. Viņa gan piebilst, ka neviens mēģinājums vai koncerts nav sācies noteiktajā laikā. Gruzijā galīgi nerēķinās ar otra cilvēka laiku, bet paši lieki nestreso, jo visi pie tā ir pieraduši. Valstī pat lidmašīnas izlidojot ar 40 minūšu nokavēšanos.
Latvietes bieži rādījuši visi vietējie televīzijas kanāli. Valcēnietes bija tik pazīstamas, ka, dodoties mājup, Tbilisi lidostā saņēmušas vairākas patīkamas atlaides, kā arī, izejot kontroli, nav pārbaudītas, bet uzklausījušas uzslavas un komplimentus par aizkustinošo gruzīnu dziesmu izpildījumu.
Sabīne un Anete festivālā ieguva daudz labu draugu. Meitenes cer, ka jau decembrī draugi varēs atbraukt ciemos un izbaudīt Latvijas ziemu. Jaunās solistes Gruzijā ieguva ne vien spilgtus iespaidus, bet arī enerģiju turpmākajai izaugsmei. Dienu pēc atbraukšanas Anete uzvarēja prestižā solistu konkursā Igaunijā un ieguva naudas prēmiju — 1000 kronu.
