Sedas upes krastā, kur satiekas Valkas, Burtnieku un Naukšēnu novads, atrodas Spiģu ala, bet no tās iztek avots Rūceklītis. Vietējie labi zina šo vietu un ir iecienījuši avota ūdeni. Ziema vai vasara – ūdens temperatūra tajā nemainās. Tā pastāvīgi ir 5,5 grādi.
Avots san kā bitesKārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons stāsta, ka visi piebraucamie ceļi, kas pieved pie alas, nāk no Kārķiem, tādēļ arī kārķēnieši ir uzņēmušies rūpi par šīs vietas uzturēšanu kārtībā un ik pa laikam to apseko. Avota nosaukums Rūceklītis cēlies no tā, ka pavasaros tas san gluži kā bites. Zinātnieki izsaka minējumu, ka šo skaņu, iespējams, rada ūdens gāšanās pazemes ezerā, kas, pēc viņu domām, varētu būt lielākais visā Baltijā.Ainava pie alas kļuvusi skaistāka arī šogad. Dabas baudītāju ērtībām ir uzstādīts jauns piknika galds, izveidota liela sēne, zem kuras var patverties no lietus, kā arī izbūvētas kāpnes uz Sedas krastmalu un tuvējo pļavas nogāzi. Sakārtota ir arī ūdens ņemšanas vieta – no ozola koka ir izgrebta rene ūdens tecēšanai, netālu iekārtota arī ugunskura vieta. “Ūdens šeit ir lielisks pēc garšas, turklāt to var glabāt traukos vairākus gadus. Pēdējos divus gadus katram Mežu dienu dalībniekam esam dāvinājuši pudelīti ar avota ūdeni, lai būtu iespēja veldzēties. Savukārt etiķete ir bijusi lieliska reklāma šai vietai un, protams, pašiem Kārķiem,” norāda P. Pētersons. Viņš stāsta, ka pats regulāri apseko šo vietu un ir redzējis, ka viesi no citurienes pat izveido rindu pēc ūdens. “Tas priecē, bet aicinām apmeklētājus ar cieņu izturēties pret šo skaisto vietu un atcerēties, ka tā nav atkritumu glabātava,” atgādina P. Pētersons.
Palīdz arī skolas jauniešiKoka konstrukcijas pie Spiģu alas ir sagatavojis “Rudzīšu” saimnieks Artūrs Bērziņš, bet norādes uz šo vietu ir izveidojis mākslinieks Raimonds Bricis. “Esmu pateicīgs arī pārvaldes darbiniekiem, kuri uztur kārtībā apkārtni, rīkojot talkas,” saka P. Pētersons. Zīmes palīdzēja uzstādīt arī vietējās pamatskolas audzēkņi Artūrs Zvirgzdiņš un Ralfs Gavrilovs. Viņi paši pieteicās šim darbam. Kaut arī paveikts daudz, kārķēniešiem ideju netrūkst tālākiem uzlabojumiem. Pārvaldes vadītājs spriež, ka jāskatās, kā cilvēki to visu uztvers un cik bieži nāks apskatīt Spiģu alu, Iespējams, vajadzēs meklēt risinājumu, lai atjaunotu 1988. gadā palu aiznesto Rāmnieku tiltu. Turpinās darbi arī pie citiem objektiem pagastā, lai uzlabotu viesu ērtības, jo mūsdienu tūristiem nepietiek vien ar to, ka var redzēt skaistu dabas vietu. Pārvaldes vadītājs stāsta, ka Lauku atbalsta dienests ir atbalstījis projektu “Ieraugi un iepazīsti kultūrvēstures pērles Ziemeļu stīgas ceļa malā Kārķu pagastā”. Projekts paredz stāvlaukuma un infokaršu paviljona uzbūvēšanu Lustiņdruvas tuvumā. Pie šiem darbiem tuvākajā laikā ķersies klāt SIA “Valkas meliorācija” vīri. Ir nolemts atjaunot arī karšu stendu uz Valkas un Naukšēnu novadu robežas. To pirms vairākiem gadiem nopostīja vandaļi. Ir piesaistīts arī nedaudz līdzekļu no 2014. gada mērķdotācijām pašvaldībām kāpņu sakārtošanai Lustiņdruvas takā. Tur nolemts izbūvēt zvēru barotavu, lai ziemā radītu bērniem un viņu vecākiem interesantāku pastaigu.
