Jau top lauksaimniecībai paredzēto valsts subsīdiju nolikums nākamajam, 2007. gadam.
Jau top lauksaimniecībai paredzēto valsts subsīdiju nolikums nākamajam, 2007. gadam.
Savus priekšlikumus iesniegusi arī biedrības “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” (VRLA) valde. Ierosinājumi nosūtīti Zemkopības ministrijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei un Zemnieku saeimai.
Atbalstu vajag par Latvijā ataudzētu teli
Priekšlikumi tapuši, biedrības valdes sēdē izvērtējot Zemkopības ministrijas izstrādāto valsts atbalsta pasākumu (nacionālo subsīdiju) projektu 2007. gadam.
Pirmais no tiem — projekta pasākumā “Atbalsts vaislas materiāla iegādei” paredzēt to arī par Latvijas saimniecībā ataudzētu teli, kā arī par vaislas materiāla iegādi Latvijā, jo šobrīd tas netiek atbalstīts.
“Ja Latvijā ieved vaislas materiālu no ārzemēm, tad stingrāk jāizvērtē kritēriji, pēc kuriem saimnieki ir tiesīgi saņemt šo atbalstu,” skaidro VRLA vadītāja Sandra Stricka.
VRLA valdē darbojas vairāki piena lopkopības saimniecības pārstāvoši zemnieki: blomēniete Sandra Stricka, vijciemiete Solveiga Čakārne, Smiltenes pagasta zemnieks Pēteris Bērziņš. Visi atbalsta šo priekšlikumu.
“Tagad maksājumu saņem saimniecības, kuras liellopus ieved no ārzemēm. Mēs cīnāmies par to, lai atbalstu saņemtu arī Latvijas zemnieks, kurš teli ataudzē paša ganāmpulkā, nevis, piemēram, tikai Vācijas vai citas ārvalsts zemnieks,” uzsver S. Stricka.
P. Bērziņš secinājis, ka savā saimniecībā var izaudzēt gandrīz labāku vaislas materiālu par ārzemēs iepirkto. “Nepatīk, ka joprojām valstī atrodas līdzekļi, ko ieguldīt vaislas ganāmpulka attīstībai, iegādājoties vaislas materiālu no ārzemēm. Domāju, ka Latvija pārsvarā pati ir spējīga ataudzēt sev ganāmpulku. Tas ganāmpulks, kuru ievedam no ārzemēm, nav neko kvalitatīvāks par to, kas izaudzēts uz vietas. Tad jau labāk novirzīt subsīdijas mūsu zemniekiem un atbalstīt viņus ganāmpulka ataudzēšanā: maksāt par paša ataudzēto telīti vai piemaksāt pie savstarpējā tirgus, kad tirgo telītes starp ganāmpulkiem,” rosina P. Bērziņš.
Zemnieki arī uzsver, ka, ievedot liellopus no ārzemēm, Latvijā ieceļo arī slimības, tai skaitā tādas, kuru dēļ govis dod mazāk piena.
Lauksaimnieka tīrumos latvāņi neaug
Otrs VRLA priekšlikums ir svītrot no lauksaimniecības subsīdiju projekta pasākumu “Latvāņu apkarošanas programmas īstenošana”.
Biedrības valde uzskata — labas saimniekošanas prakse prasa katram lauksaimniekam pašam uzturēt kārtībā savu zemi, bet piekrīt, ka latvāņu apkarošana būtu jānosaka kā pašvaldību atbildība.
“Latvāņu apkarošanas programmu vajadzētu veikt kā atsevišķu ierakstu budžetā, nevis finansēt no lauksaimniekiem paredzētajām subsīdijām. Mums ir priekšlikums, ka šo naudu varētu saņemt graudaudzētāji, piemēram, kā ziemeļu mitruma jeb graudu kaltēšanas kompensācijas, vai arī latvāņu apkarošanai plānotos trīs miljonus pielikt pie investīcijām,” VRLA nostāju komentē S. Stricka.
“Latvāņi vispār nav savienojami ar lauksaimniecību,” uzsver Smiltenes pagasta zemnieks, graudaudzētājs Ivars Ādamsons. “Ja normāli apstrādā tīrumu, tad latvāņu tur vienkārši nav. Ir arī citas, piemēram, tirgus veicināšanas programma, kurā lauksaimnieku nav, bet tai pašā laikā saka —”mēs lauksaimniekiem tik daudz dodam”.
Mainīšoties kritēriji ciltsdarba maksājumam
Vēl VRLA valde rosina rast iespēju arī pēc 2007. gada 1. maija turpināt pasākumu “Atbalsts nozaru ciltsdarba pasākumiem”.
“Tas ir ļoti aktuāls maksājums,” skaidro S. Stricka, ” jo lopkopības saimniecības platību maksājumos saņem mazāk nekā graudu saimniecības. Tāpēc ciltsdarba maksājums ir ļoti svarīgs. To maksā visu laiku. Taču izskanēja runas, ka Eiropas Komisija to esot noliegusi un turpmāk tas vairs nebūšot. Tomēr no 25 dalībvalstīm 18 bija protestējušas, līdz ar to šis ciltsdarba maksājums būs. Taču mainīsies kritēriji, tāpēc mums jāpiedalās to izstrādāšanā.”
VRLA valde arī uzskata, ka vajadzētu samazināt plānoto finansējumu tirgus veicināšanas pasākumam. “Vai ir nepieciešams tērēt tik lielu summu, lai īpaši reklamētu un izceltu labos produktus, kuru kvalitāte ir pati par sevi to jau pierādījusi un iekarojusi tirgū savu vietu? Ir priekšlikums šo finansējumu daļēji novirzīt tiem pasākumiem, kuri ir vairāk prioritāri,” teikts VRLA vēstulē.
S. Stricka min piemēru par skolas piena programmu. Arī VRLA valde atbalstīs Veselības ministrijas ierosinājumu pienu skolās par brīvu dot līdz 9. klasei un aicinās tam novirzīt naudu no tirgus veicināšanai paredzētajiem aptuveni 1,2 miljoniem latu. “Pie viena skolēniem varētu skolā katru dienu dot Latvijā audzētos augļus, kaut vienu ābolu bērnam dienā. Tā viņi iemācītos jau bērnībā uzturā lietot Latvijā audzētus produktus,” cer S. Stricka.
Prasa atbalstu šīfera jumtu nomaiņai
VRLA valde savus priekšlikumus papildina arī ar šādām aktivitātēm:
atbalsts strādājošo spectērpu un darba apģērba iegādei; atbalsts šīfera jumtu nomaiņai (veco jumtu nomaiņa prasa lielus ieguldījumus saimniekiem, un arī nepieciešama transporta kompensācija vecā šīfera aizvešanai); atbalsts mazo, neefektīvo saimniecību pārstrukturizācijai (saimniecības, kuras nespēj efektīvi saimniekot, atbalstīt, lai tās maina savu nodarbošanās un saimniekošanas veidu, piemēram, lai neturpina darbību ar dažām govīm saimniecībā, bet, saņemot atbalstu no valsts, spēj pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu, piemēram, izveidot augļu dārzu); atbalsts darba apstākļu uzlabošanai strādājošiem (dušas, atpūtas telpas) saimniecībās, kurās ir pietiekami liels apgrozījums un ir vismaz pieci strādājošie.
VRLA valdes loceklis Andris Vilkasts īpaši uzsver atbalstu šīfera jumtu nomaiņai: “Laukos ir daudz šīfera jumtu — uz šķūņiem, vecajām fermām. Taču šīferi nevar izmest kur pagadās. Tas jāved un oficiāli jānodod pārstrādei Brocēnos. Transporta izdevumi būs lieli, jo šīferis ir smags un projām būs jāved daudz tonnu. Ja nebūs atbalsta, pieļauju, ka cilvēki mēģinās tikt vaļā, šīferi izmetot mežos vai citur, kur nu pamanīsies.”
Vai priekšlikumus ievēros?
Vai Zemkopības ministrija Valkas rajona zemnieku priekšlikumus ņems vērā?
“Ceram, ka ņems,” atteic VRLA valdes locekļi. “Tāpēc mēs strādājam, jo esam saikne starp zemnieku un ministriju. Būtu labi, ja arī citi Valkas rajona zemnieki būtu atsaucīgāki un vērstos pie mums ar saviem ierosinājumiem, savukārt VRLA tos nodotu tālāk.”
Zemnieki var vērsties VRLA birojā Smiltenes pagasta Kalnamuižā 6, kur viņus sagaidīs biroja vadītāja Sveta Rozīte. Biroja darba laiks — katru darbdienu no pulksten 9.00 līdz 16.00. Tālruņi — 4774731 vai 29468193.
“Darba ir ļoti daudz, un gribam dzirdēt arī citu zemnieku viedokļus,” aicina S. Stricka. “Piemēram, vasarā strādājām pie lauku attīstības plāna 2007. – 2013. gadam un kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada.”
