Uz Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas pirmo jauniešiem rīkoto mācību informatīvo dienu bija ieradušies apmēram 17 interesenti.
Centra uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele uzreiz skaidroja, ka šo mācību apmeklētājiem nav obligāti jānodarbojas ar lauksaimniecību. Svarīgas ir visas jomas, kas atdzīvina laukus.
Naudas balvu nāksies izcīnītSīkāk par šo Valsts Lauku tīkla aktivitāti “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanā” pastāstīja Konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja Liene Pāliņa.Viņa informēja, ka centrs ar šo programmu nodarbojas jau ceturto gadu un tās uzdevums ir aktivizēt jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem attīstīt laukos uzņēmējdarbību. Pirmajā gadā to īstenoja četrās teritorijās: Jelgavas, Ogres, Krāslavas un Rēzeknes novadā, bet šogad to īsteno jau visā valstī. Pirmā ir informācijas diena, bet pēc tam notiek piecu dienu ilgas mācības, kurās varēs apgūt savu biznesa ideju, tās veidošanu, finanšu plānošanu un biznesa pamatus. Pēc mācībām katram beidzējam izsniegs sertifikātu un tad sekos individuālais darbs ar saviem izraudzītajiem konsultantiem, kuri palīdzēs pilnīgot projektu. Visas mācības un konsultācijas būs bez maksas. Noslēgumā būs iespēja piedalīties konkursā “Laukiem būt!”. Tajā uzvarētāji saņems naudas balvu, ar ko varēs sākt projekta īstenošanu. Šogad kopējā summa ir 30 tūkstoši eiro. Atbilstoši kategorijām minētajā konkursā ir paredzētas piecas pirmās, tikpat daudz otrās un arī piecas trešās vietas. Tas nozīmē, ka pirmie 15 darbi tiks virzīti uz valsts mēroga konkursu. Pirmajai vietai ieplānoti 1800 eiro, otrajai – 1600 eiro, bet trešajai – 1000. Pirmajā kategorijā ietilpst tie lauksaimnieki, kuri jau kaut ko ir sākuši. Otrajā tie, kuriem vēl nekā nav, savukārt trešā un ceturtā domāta nelauksaimnieciskajām darbībām pēc tāda paša principa. Piektajā kategorijā ietilpst mājražošana.
Valmierā bijis atbirumsPagājušajā gadā konkursā uzvarētāja bija dizaina rotaļlietu no ādas darinātāja un viens puisis, kurš gatavo biškopības inventāru. Vēl atzinību izpelnījās sporta loku veidotāji, pārvietojamās pirts būvnieki un citu jomu pārstāvji. “Tas nozīmē, ka jābūt radošiem un jācenšas izdomāt kaut ko, kas vēl nav. Tad panākumi garantēti,” nobeidz L. Pāliņa. Viņa piebilst, ka arī pati dzīvo laukos un nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un nopelna ļoti normāli. Tā ka stāstītais nav tikai tukša runāšana.Atnākušie jaunieši vēlējās zināt, kā praksē ir veicies kādā novadā. Pērn pirmo reizi to īstenoja Valmieras novadā. Kā gājis, par to pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultante Inga Ozoliņa. Viņa stāsta, ka uz pirmo informatīvo dienu atnāca 28, bet tālāk uz mācībām pieteicās 22 dalībnieki. Regulāri visas piecas dienas mācības apmeklēja 17, bet beigās savu biznesa plānu izstrādāja 11 kursanti. I. Ozoliņa atbirumu skaidro ar to, ka pērnais gads bija patukšs projektu iesniegšanai. Ja cilvēks kaut ko iemācās, tad nav bijis iespēju kaut kur uzzināto ieguldīt. Tomēr viens no audzēkņiem daudz lasīja vēl papildu uzzinātajam un tagad viņam pirmo četru zosu vietā jau ir 120. Ir attīstījusies konfekšu ražošana, izveidojies malkas bizness un guļbaļķu būve. “Tā ka pievienotā vērtība noteikti ir, tikai jāgrib,” saka I. Ozoliņa.Pēc nodarbības vēlējos uzzināt dažu dalībnieku domas. “Vispār esmu nolēmusi apmeklēt šīs nodarbības. Mani interesē vides aizsardzība, bet ko tieši vēlos darīt, pagaidām nezinu. Gan jau tas izkristalizēsies nodarbībās,” saka Ilze Zalužinska. Lugažu iedzīvotāja Ance Empele stāsta, ka viņai ir viena sava firma, bet grib dzirdēt, ko te vēl stāsta. Iespējams, ka rodas iedvesma vēl kādam virzienam.Katrā ziņā atnākušie jaunieši bija ieinteresēti un nolēmuši vismaz paklausīties, ko te mācīs.
