Smilteniete, 15 gadus vecā Rebeka Laure šomēnes piedzīvojusi ko tādu, ko ar lepnumu varēs pamatoti atcerēties vēl daudzus gadus.
Latvijas junioru izlases sastāvā meitene izgāja laukumā pasaules čempionātā florbolā sievietēm U-19 grupā (vecumā no 15 līdz 19 gadiem). Latvijas komandā Rebeka bija visjaunākā spēlētāja, taču, neraugoties uz to, apliecināja sevi kā perspektīvu florbolisti un kandidāti nākamajam pasaules čempionātam, kas pēc diviem gadiem notiks Kanādā.Rebeka kopš 12 gadu vecuma trenējas florbolā Kocēnu novada komandā “Rubene” un kopā ar savu komandu vairākkārt ieguvusi godalgotas vietas Latvijas čempionātos dažādās vecuma grupās pirmajā līgā. Meitenes treneri ir Zeltīte Bankava un Jānis Dainis. Sacensībās Rebeku kā perspektīvu malējo uzbrucēju ievērojuši arī citi treneri, un tā pērn septembrī Rebeka savā telefonā saņēma kādu īsziņu. Trenere Z. Bankava pavēstīja, ka Rebekai jāierodas uz gaidāmā pasaules čempionāta Latvijas florbola izlases kandidāšu sapulci. “Vai tiešām šī īsziņa domāta man?” pretī atjautāja Rebeka, pieļaujot domu, ka notikusi kļūda un sajaukti adresāti. Taču viss bija pareizi. Sapulcē gaidīja arī Rebeku.
Saglabā vietu spēcīgāko vidūPavisam 12 treniņnometnēs no gandrīz 30 kandidātēm tika izvēlētas 20 Latvijas junioru izlases spēlētājas, arī Rebeka. Pasaules čempionātam viņas sagatavoja Latvijas U-19 izlases galvenais treneris Jurijs Fedulovs, kurš trenē arī komandu “Rīgas Lauvas”, un Z. Bankava, ilggadējā “Rubenes” komandas kapteine un trenere, un viena no Latvijas labākajām florbolistēm.Šogad pasaules čempionāts florbolā sievietēm U-19 grupā notika Polijas pilsētā Zbonšiņā. Latvietes spēlēja A divīzijā, kurā sacentās pasaulē spēcīgākās astoņas komandas: Somija, Čehija, Polija, Slovākija, Zviedrija. Latvija. Ungārija un Šveice. B divīzijā spēlēja Kanāda, Norvēģija, Vācija, Austrija, Jamaika un Ukraina. Pasaules čempionu titulu izcīnīja zviedrietes. Savukārt Latvijas florbolistes, ierindojoties septītajā vietā, nosargāja savas pozīcijas A divīzijā.Rebeka laukumā izgāja spēlēs pret Somiju un Čehiju. “Jau no apziņas vien, ka piedalos pasaules čempionātā, bija īpašas emocijas. Protams, bija arī uztraukums. Pirms spēlēm cita citu atbalstījām, uzmundrinājām, dziedājām dziesmas,” stāsta meitene. Viņa arī redzēja, cik augsts līmenis ir pasaulē spēcīgākajām florbola komandām U-19 grupā: Somijai, Zviedrijai, Čehijai un Šveicei.“Somijas un Zviedrijas komandu līmenis ir galvas tiesu pārāks. Labi redz laukumu un ir daudz ātrākas par mums. Tur katrs metiens pa vārtiem bija ļoti bīstams,” spriež Rebeka.Tagad, guvušai treneru ievērību kā perspektīvai florbolistei, Rebekai ir liels mērķis: divos gados sakrāt pieredzi līdz nākamajam pasaules čempionātam un mērķtiecīgi trenēties, lai atkal pretendētu uz vietu Latvijas junioru izlasē.
Vaļasprieks, kas sagatavo dzīveiIkdienā Rebeka mācās Smiltenē un šajā mācību gadā absolvē pilsētas ģimnāzijas 9.a klasi. Mācības skolā jau ilgāku laiku meitene apņēmīgi savieno ar treniņiem florbolā, braukājot divas vai trīs reizes nedēļā uz Kocēniem vai Rubeni.“Sestdienās un svētdienās papildu vēl notika sacensības vai treniņnometnes. Brīvdienu man vispār nebija,” atzīst Rebeka, taču daudz par to nesūrojas, jo sports viņai patīk. Tas turklāt sagatavojot dzīvei un rūdot stiprāku raksturu.Ar sportu Rebeka “saslimusi” jau bērnībā, jo viņas ģimenē sportošana ir cieņā. Tētis Jānis un brālis Jānis spēlē hokeju komandā “Smiltene ‘09”, kas aizvadītajā sezonā izcīnīja trešo vietu Vidzemes čempionātā hokejā pirmajā līgā. Valmieras hokeja kluba U-20 komandā Jānis Lauris juniors piedalās Latvijas čempionāta spēlēs. Arī Rebekai hokejs ir viens no mīļākajiem sporta veidiem, tāpat kā florbols un volejbols.Pati sportot Rebeka sāka, iestājoties volejbola grupā Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tomēr šis sporta veids nepiesaistīja tik ļoti, lai tam pievērstos mērķtiecīgi, tāpēc, kopā ar tēti apspriežot citus iespējamos variantus, izvēle bija par labu florbolam. “Tas tāpēc, ka man ļoti patīk hokejs. Florbols ir līdzīgs hokejam, tikai bez ledus, slidām un spēka paņēmieniem. Atradām tuvāko vietu, kur to varētu spēlēt – Rubeni Kocēnu novadā. Tieši no Rubenes arī sākās florbols visā Latvijā,” stāsta Rebeka.Uzsākot treniņus, izrādījās, ka florbola izvēle bijusi pareiza. Šis sporta veids Rebekai padevās jau sākumā. Treneris pēc pirmā treniņa pat taujājis, vai Rebeka florbolā jau ir trenējusies. “Teicu, ka nē,” smaida Rebeka. Viņa uzskata, ka florbolā, kas ir komandas sporta veids, jāprot ne tikai driblēt ar bumbiņu un ātri skriet, bet arī domāt un izprast spēli, kā arī jāiegulda liels darbs, lai izkoptu spēles tehniku.
