Strādājot redakcijā, ik pa laikam nākas uzklausīt sētnieku “kapeņu stāstiņus” par to, kādi tik atkritumi viņiem nav jāvāc daudzdzīvokļu māju apkārtnē. Piemēram, cigarešu izsmēķi, tukšas dzērienu pudeles un skārdenes, papīri, saulespuķu sēklu čaumalas, piedodiet, arī izlietoti prezervatīvi. Taču šopavasar pie kādas daudzdzīvokļu mājas Rūjienas ielas mikrorajonā regulāri no rīta zālājā mētājas plastmasas maisiņš ar kaķu tualeti. Par to pārliecinājos pati savām acīm. Mājas pārvaldniece kopā ar apkārtnes tīrītājiem ir mēģinājuši noskaidrot mīklainos apstākļus, kādā veidā maisiņš regulāri parādās pie konkrētās kāpņu telpas durvīm. Pārvaldniece ir apstaigājusi visus šīs kāpņu telpas iedzīvotājus, runājusi ar kaimiņiem, bet mīkla joprojām nav atminēta. Pēdējais izmestais mēslu maisiņš tā arī stāv kā savdabīgs vides objekts, pie kura piestiprināts pārvaldnieces rakstīts lūgums nemest kaķu tualeti laukā pa logu. Bet varbūt kāds iet garām mājai un noliek savu maisiņu pie durvīm, nevis izmet pa logu? Visīstākā mistika! Tik tiešām jābrīnās par šādu rīcību, zinot, ka atkritumu urnas atrodas pavisam netālu no mājas. Vai šī rīcība ir kāds protests vai vienkārši totāla slinkuma pazīme? Reizēm tik tiešām šķiet, ka daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek ārpus mājokļa durvīm. Ir, protams, arī pozitīvi piemēri, kad visi vienas kāpņu telpas iedzīvotāji ievēro koplietošanas telpu tīrīšanas grafiku, regulāri noslauka kāpnes, nospodrina logus, no trepju margām noslauka putekļus un netīrumus, savāc zirnekļu tīklus, kāpņu telpas izdaiļo ar zaļojošiem istabas augiem. Bet ir arī pavisam bēdīgi piemēri – piegružotas, smilšainas kāpnes, pelēki, mušu aptaisīti logi, izdemolētas pastkastītes, izskrūvētas lampas un sabojātas durvis. Redzot šo postažu, kļūst pat mazliet neomulīgi. Taču cilvēki dzīvo un nedara neko, lai kaut ko mainītu.
