Ne tikai Latvijā, bet arī vairākās Eiropas Savienības valstīs par problēmu kļuvusi jauniešu ieinteresēšana dzīvei un darbam laukos.
Ne tikai Latvijā, bet arī vairākās Eiropas Savienības valstīs par problēmu kļuvusi jauniešu ieinteresēšana dzīvei un darbam laukos.
Par to pagājušajā nedēļā Ungārijā pārliecinājās Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele. Šajā valstī viņa piedalījās Eiropas Savienības programmas Interreg IIIC projekta “ALICERA” dalībnieku konferencē.
“Tulkojumā no angļu valodas projekta nosaukums ir “Aktīvā mācīšanās Eiropas lauku apvidu identitātei un kompetencei”. Katrā valstī metodes un paņēmieni skolu jauniešu ieinteresēšanai ir citādāki. Kopīgs ir mērķis — panākt, lai jaunā paaudze saprastu, ka lauksaimnieciskā ražošana var būt interesanta un tādu padara arī dzīvi. Šādas pārliecības nostiprināšanai jauniešiem rāda, kā lauku apvidos dzīvo cilvēki, ko dara un kas viņus dara laimīgus,” saka V. Empele.
Mūspusē izvēlas biškopību un pļavas
Lai iesaistītos “ALICERA” aktivitātēs, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrs izstrādāja projektu ar sešiem skolēnu apmācības moduļiem. “Pirmais ir “No grauda līdz maizei”. Tas domāts jaunāko klašu skolēniem. To īsteno Tukuma konsultāciju birojs. Kā otrais bija plānots “Kārklu vigvami”, ko apņēmās īstenot Limbažu rajonā. Šis modulis paredzēja koka mājiņu celšanu rotaļlaukumos, bet iecerētais īsti nesaskanēja ar iespējām, tādēļ limbažnieki bērnus nolēma sīkāk iepazīstināt ar Latvijas kokiem un tagad šo darbu veic. Mēs Valkas rajonā esam sākuši īstenot moduli “No bitēm līdz medum”. Sadarbojamies ar mazpulkiem. Apmācām to vadītājus, lai viņi par biškopību vairāk varētu pastāstīt bērniem. Cilvēkus, kurus sagatavo tālākai jauniešu iepazīstināšanai ar dzīvi un ražošanu laukos, sauc par multiplikatoriem. Mūsu birojs īsteno vēl vienu moduli par pļavu kopšanu un saglabāšanu. Šīs apmācības ietvaros bērni ir viesojušies Valkas pagasta zemnieka Tāļa Lārmaņa saimniecībā, kur atrodas Gaujas pļavas ar bioloģisko daudzveidību. Pavasarī tajās multiplikatori skolēniem rīkoja dažādas spēles, lai viņi redzētu un saprastu, kas aug Latvijas pļavās,” stāsta V. Empele.
Mērķis ir viens, bet ceļi — dažādi
Līdzīgus pasākumus un apmācības savās zemēs organizē visi “ALICERA” dalībnieki. Ik gadu viņi kādā valstī tiekas konferencē, kur apmainās ar pieredzi. Šogad šis saiets notika Ungārijā. Konferencē piedalījās Francijas, Vācijas, Austrijas, Ungārijas, Itālijas un Latvijas pārstāvji. No Baltijas par iesaistīšanos projekta “ALICERA” programmā vēl domā Lietuva.
“Uz kopīgu mērķi valstis dodas pa dažādiem ceļiem. Piemēram, Ungārija projektu īsteno ar Lauksaimniecības universitātes starpniecību. Multiplikatori ir šīs augstskolas pasniedzēji, nevis zemnieki, kuri savās saimniecībās uzņem skolēnus. Tā dara Vācijā. Tur bērnus savās saimniecībās uzņem fermeri multiplikatori. Svētku dienām viņi veido īpašas programmas. Piemēram, viena no bērnu viesošanās reizēm saimniecībā ir Ziemassvētki, kuros jaunieši iepazīstas ar šo svētku tradīcijām laukos. Atbraukušie var piedalīties piparkūku un pīrādziņu cepšanā, vērot vēsturiski senas ieražas. Lieldienās bērni var nodarboties ar olu krāsošanu. Savukārt Francijā noteiktā reģionā ir izveidota viena bāzes saimniecība, kurā ieviests viss, kas var ieinteresēt skolēnus laukos. Nodarbības šādā saimniecībā atgādina lielu gadatirgu vai festivālu. Viesošanās dienā no visām malām sabrauc skolu audzēkņi un piedalās visā sarīkotajā jampadracī. Viņi var pirkt un pārdot lauku produkciju, degustēt un iesaistīties dažādās atrakcijās. Šādus pasākumus lielākoties rīko 17 gadu veciem jauniešiem, kuri atrodas nākamās profesijas izvēles priekšā. Tāda vecuma grupas jauniešiem līdzīgi pasākumi rīkoti arī Latvijā. Piemēram, Valmierā ar nolūku jauniešus ieinteresēt strādāt laukos īstenoja moduli “Ēd, ko vēlies saglabāt”. Par nākotnei saglabājamiem produktiem noteica kaņepju sviestu, skābos kāpostus un alu. Valmieras pusē ir saimniecība, kurā izvērsta kaņepju audzēšana. Tur jauniešus iepazīstina ar kaņepju audzēšanas īpatnībām un produktiem, kādus var izgatavot, izmantojot šos augus. Savukārt ar alus ražošanu interesenti iepazinās Brenguļu alus darītavā,” stāsta V. Empele. Viņa piebilst, ka vēl interesants pasākums noticis Jelgavas rajonā. Tur akcijā “Ķer un ēd!” jaunieši daudz ko uzzināja par zivkopību. Viņi paši varēja makšķerēt un piedalīties zivju ēdienu gatavošanā.
Pie katras mājas veikals vai kafejnīca
Konferences laikā dalībniekiem bija organizēta ekskursija uz vietām, kurās notiek skolēnu iepazīstināšana ar dzīvi laukos. V. Empele atzīst, ka saimniecības un lauku ciemati izvēlēti ļoti pārdomāti, lai pilsētu jauniešiem redzētais tiešām šķistu interesants un patīkams. “Vispirms bijām kādā lauku vidusskolā, kas ir iesaistījusies minētajā projektā. Tajā bija visādas brīnumu lietas. Redzējām apkures sistēmu, kuru darbina saules enerģija. Protams, tādu iekārtu ļauj izmantot siltais Ungārijas klimats. Pagalmā bija satelītšķīvim līdzīgs ķermenis, kura vidū atradās katliņš. Tajā ūdeni tējai var uzvārīt no šķīvī absorbētās saules enerģijas. Skolā projekta ietvaros audzē dažādus garšaugus, bet to žāvētavu silda ar saules enerģiju. Pēc tam bijām saimniecībā, kurā nodarbojas ar dārzeņkopību. Saimnieki audzē gurķus, selerijas, kāpostus, kartupeļus, puravus un vēl dažādus augus. Dārzeņu tirgošanai ir izveidota saimniecības telpa, kurā saliek novākto ražu. Par fasētāju strādā vecmāmiņa. Viņa ir ļoti lepna par to, ka ģimenei ir vajadzīga. Kad mēs vērojām, kā vecmamma zupas izlasei maisiņos liek dārzājus, viņa lepnumā izrieza plecus un uzsmaidīja mums. Vispār ciematā gandrīz pie katras mājas ir mazs veikaliņš, kurā tirgo dārzeņus un garšaugus. Dažās ēkās ierīkota maza kafejnīca, kurā var nobaudīt īpašnieku darināto vīnu, padzert kafiju. Pagrabstāvā atrodas vīna pagrabs. Gandrīz pie katras mājas var nopirkt ķiplokus. Kad apmeklējām vīna dārzu, mums atļāva pamieloties ar saldajām vīnogām. Tās bija ļoti garšīgas. Pēc tam pie robežas ar Austriju braucām garām lielajam Fertes ezeram, kura viena daļa iestiepjas Austrijā. Tur to sauc par Neizīdles ezeru. Sākumā likās, ka braucam garām stepei, jo ezers ir ļoti tālu aizaudzis ar meldriem. Mums parādīja, cik saimnieciski tos izlieto vietējie iedzīvotāji. Daudzām mājām bija meldru jumti,” stāsta V. Empele. Pēc viņas domām, jaunieši tādās vietās var iepazīt labu pieredzi.
Iesāktais darbs jāturpina
V. Empele uzskata, ka lauksaimniecības konsultāciju centra iesaistīšanās starptautiskajā projektā “ALICERA” ir liela veiksme. “Sākumā vēl īsti nezinājām, kas tur iznāks, bet tagad esam pārliecināti, ka izšķiršanās par dalību projektā ir pareiza. Patiesībā Latvijā lauksaimniecības nākotne un lauku attīstība kopumā ir apdraudēta. Es painteresējos, cik daudz speciālistu perspektīvā lauki var sagaidīt. Ļoti maz jauniešu izrāda interesei par studijām Lauksaimniecības universitātē. Šogad šajā augstskolā Lauku uzņēmējdarbības fakultātē 2. kursā no vairāk nekā 20 studentiem, kuri iestājās fakultātē, ir palikuši seši, bet tas ir tikai 2. kurss. Mums jaunieši jāieinteresē apgūt lauksaimniecībā vajadzīgas profesijas. Turpmāk lauku saimnieki bez atbilstošas izglītības nevarēs pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem. Vācija šajā projektā piedalās jau 12 gadus, un tur dažviet, piemēram, Lejassaksijā, bērnu iepazīstināšana ar saimniekošanu laukos iekļauta pat skolu mācību programmās. Mums šis darbs noteikti jāturpina,” apliecina V. Empele.
