Strenču pašvaldība piedalās projektā “Deviņas upes Vidzemē”. Šonedēļ Rūjienā notika Vidzemes attīstības aģentūras rīkotā konference par padarīto ūdenstūrisma attīstībā.
Strenču pašvaldība piedalās projektā “Deviņas upes Vidzemē”. Šonedēļ Rūjienā notika Vidzemes attīstības aģentūras rīkotā konference par padarīto ūdenstūrisma attīstībā.
“Mūsu izvēli piedalīties projektā noteica apstāklis, ka esam līdzās Gaujai. Ūdenstūristi pie mums iegriežas itin bieži, turklāt esam guvuši ievērojamu pieredzi plosta kā tūrisma produkta un plostniecības idejas popularizēšanā,” stāsta Strenču tūrisma informācijas centra vadītāja un domes projektu vadītāja Līga Sovere.
Pieredzi gūst ārzemēs
Strenčos ir izveidots ūdenstūrisma centrs, viens no daudzajiem Vidzemē, un tas nozīmē, ka jau nolikumā ir iekļauts — īpaša uzmanība veltāma informācijas apkopošanai un izplatīšanai par ūdenstūrismu.
Šogad projekta ietvaros L. Soverei un domes priekšsēdētājai Ingai Esītei šajā sakarā bijuši vērtīgi pieredzes apmaiņas braucieni. Līga iepazina ūdenstūrisma aspektus Igaunijā, Somijā un Lietuvā, savukārt domes priekšsēde bija Polijā. “Katrā valstī ir kaut kas atšķirīgs un interesants. Kuru katru brīdi būs gatava karte, kuru izdos šā projekta ietvaros. Tās mums visu laiku ir ļoti pietrūcis. Vērojumi liecina, ka cilvēkiem ir liela interese gan par parastiem laivu braucieniem, gan par ceļošanu ar plostu. Tūristiem ir nepieciešama informācija, kartes un daudz jaunu atpūtas vietu,” nešaubās L. Sovere.
Valkas rajonam nepieciešama karte
Tūrisma informācijas centros tūristiem iesaka izmantot to rajonu kartes, caur kuriem paredzēts veikt konkrēto maršrutu. Diemžēl Valkas rajonam šādas kartes nav. Centra vadītāja domā, ka Valkas rajona karti vajadzētu izdot. Tūrisma centri ir atvērti priekšlikumiem un sadarbībai.
Daudzās pašvaldībās šā projekta ietvaros tika veidoti tādi infrastruktūras objekti kā atpūtas vietas. Strencēnieši izlēma tādas neveidot, jo atpūtas vietas taps veidotas paredzētās dabas takas ietvaros kopā ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Projekta saskaņošanas darbi ar Reģionālo vides pārvaldi jau bija veikti pirms deviņu upju projekta uzsākšanas, tāpēc šķita, ka dubultot nav jēgas. Dabas takas saskaņošanas darbi ar atbildīgajām institūcijām veiksmīgi ir pabeigti jau pirms kāda laika. Diemžēl šis process iekavējās, bet jau tuvākajā laikā paredzēts noslēgt līgumu ar arhitektu biroju par tehniskā projekta izstrādāšanu. Sarunās ir panākta vienošanās, ka projektu izstrādās vēl šā gada laikā, lai pavisam drīz uzsāktu praktiskos darbus dabā.
Informācijas centra vadītāja uzskata, ka Gaujai nepieciešama īpaša karte, nevis tikai kā sastāvdaļa kopējā deviņu upju kartē. Galu galā Gauja ir viena no populārākajām Latvijas ūdenstūrisma upēm. L. Soverei lielas cerības saistās ar aizsargājamo ainavu apvidu “Ziemeļgauja”, kas savā attīstības plānā paredz arī tūrisma attīstību. Pašlaik šo plānu apspriež.
Iejūtas ūdenstūrista ādā
Centra vadītāja pati katru gadu cenšas vairākas reizes nobraukt ar laivu pa Gauju, lai redzētu, kas gada laikā ir mainījies, un iejustos ūdenstūrista lomā.
Viņa atceras braucienu uz Harglu Igaunijā, kur sāka laivošanu Melnupē. Viņa uz savas ādas piedzīvoja, kā ir laivot bez precīzas informācijas. Bija paredzēta trīs stundu peldēšana laivā, bet nekādu drošu orientieru nebija, tāpēc zemā ūdenslīmeņa dēļ ceļā vajadzēja pavadīt gandrīz divas reizes ilgāk. L. Sovere tagad precīzi zina, kā jūtas ūdenstūrists, ja viņam nav labas kartes.
Agrāk ārzemju ūdenstūristi, jo īpaši poļi, atbrauca ar savu inventāru un pārtiku. Nekādus pakalpojumus viņi neizmantoja, vien atstāja atkritumus. Šogad daudzi ārvalstu tūristi interesējās par naktsmītnēm. Tas, protams, ir izdevīgi, jo viņi te atstāj savu naudu. L. Sovere priecājas par citvalstu tūristu kultūras līmeni, kuri pret dabu attiecas ar lielu pietāti.
