“Tavas mājas skurstenim”

Kad ieskanējās strazda dziesma
Un dārzam pāri aizlaidās stārķis,
Ābeles uzvilka baltas kurpes
Un lēnām lieli baltas cepures šuj.
Vēl sals dūrē sniegpulksteni velk,
Un mazie pūpolīši salti drebinās,
Bet tavas vecās mājas skurstenis
Tik pret sauli plašus dūmus vērpj.
Pie slaidām dūmu piruetēm saulē
Es taču arī varu ātri valsi griezt,
Vienmēr pavasarī dvēsele kā jauna stirna
Mežiem, laukiem slaidi pāri skrien.
Klusā saules klēpī kā zelta pilī
Roku alkstošs tavas mājas skurstenis sēž,
Tas sauc mani ievilkt dūmus kā pīpi
Un pie tevis mirkļus kā sudrabu krāt.
Līga