16. maijā arī Ozolu pamatskolā atskanēja pēdējais zvans. Redakcija saņēma sirsnīgu 9. klašu vecāku pārstāves Ārijas Baškeres vēstuli par šo notikumu.
Viņu bija sajūsminājis emocionāli pilnais sarīkojums, ko papildināja pieneņu ziedu greznojums. “Ejot pa dzeltenu pieneņu taku atskanēja pēdējais zvans. To skandināja 1. klases skolnieks Kristers kopā ar klasesbiedru Rodrigo. Līdzās īstajam zvanam bija no pienenēm izveidots skaists zvans kā atspulgs īstajam. Pēc tam skolotājas Dzidras Švartes vadībā tika nodziedāta skolas himna un sākās sarīkojums,” raksta Ā. Baškere.Viņa stāsta, ka par pasākuma norisi rūpējās 8. klases skolēni Miks Mareks Aluki un Patrīcija Jaunmuktāne. Skola izvadīja tālākajā dzīvē četrus 9. klases audzēkņus. Pēc svinīgās daļas skolēni fotografējās un iedēstīja kociņus skolas pagalmā, kas atgādinās par viņu mācīšanos šeit. “Mēs, vecāki, sakām lielu paldies pedagogiem, kas virzīja mūsu bērnus uz viņu galveno mērķi dzīvē – labu izglītību. Novēlam veiksmi viņiem eksāmenos. Lai viņu zināšanas nav kā tukši ziedi un lai to skaistums piepilda un attaisno visas mūsu cerības,” abiturientiem vēl Ā. Baškere.Tā ir pirmā vēstule, ko tik sirsnīgu ir sagaidījusi “Ziemeļlatvijas” redakcija. Tas nozīmē, ka bērniem un vecākiem ir mīļa vietējā skola, lai cik maza vai liela tā arī nebūtu. Ozolu skolai vispār ir tāda aura, kas neļauj to aizmirst skolēniem pēc beigšanas. Un tas patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Saka, ka viss ir atkarīgs no cilvēka. Un te īstā reize atcerēties šo nelielo, bet daudziem sirdij tik tuvo pamatskolu.
