Nedaudz vairāk kā 30 gadu vecā Dzintara Straumes dzīve ir izmainījusies pēc kāda negadījuma.
Nedaudz vairāk kā 30 gadu vecā Dzintara Straumes dzīve ir izmainījusies pēc kāda negadījuma.
Nokrītot no ēkas jumta, jaunais vīrietis guva mugurkaula traumu un tagad gandrīz gadu pārvietojas ratiņkrēslā. Viņam ir kustību traucējumi.
Grib dot pieeju internetam
Dz. Straume dzīvo Launkalnes pagastā, nelielā apdzīvotā vietā Rauziņā. Pirms vairāk nekā simts gadiem būvētā mājā no pagasta pašvaldības īrē ar malku apkurināmu dzīvokli.
Jaunais vīrietis apgalvo, ka, arī dzīvojot viens, tiek galā ar sevis un dzīvokļa aprūpi. Tomēr viņš ir nokļuvis Valkas rajona biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” uzmanības lokā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola uzskata, ka, neraugoties uz invaliditāti, gados jaunam cilvēkam ir jātiecas tālākizglītoties un atrast sev piemērotu profesiju, lai iegūtu dzīvei jēgu un iztiku.
“Dzintars ir salīdzinoši ļoti jauns cilvēks. Viņam visa dzīve priekšā. Tāpēc cilvēkam šādā situācijā pašam ļoti jādomā par pārkvalificēšanos un nodarbinātību, lai nebūtu jāiztiek tikai ar invaliditātes pensiju. Piemēram, zinu cilvēku, kurš ar līdzīgu invaliditāti datorā veic pasūtījumu projektus meliorācijā un labi pelna,” rosina D. Vītola.
Dzintaram ļoti noderētu dators ar interneta pieslēgumu, spriež biedrības valdes priekšsēdētāja. Tādējādi ratiņkrēslā sēdošais vīrietis varētu patstāvīgi iegūt jaunāko informāciju par sev noderīgiem kursiem un pat mācīties neklātienē. Pastāvīgs interneta pieslēgums Rauziņā nav nereāls, jo Launkalnes pagastu sasniegs “Lattelecom” ciparu līnija.
Grib palikt dzīvot laukos
Ja ir kāds uzņēmums vai privātpersona, kura varētu palīdzēt Dzintaram Straumem nopirkt datoru un segt interneta pieslēguma izdevumus, D. Vītola aicina vērsties biedrībā “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” Smiltenē vai Valkā. Paša Dz. Straumes ienākumi ir tikai 74 latus lielā invaliditātes pensija. Kad pēc negadījuma projām aizgāja sieva, pie viņa palika vecākais dēls. Darbdienās piecgadīgais zēns uzturas Launkalnes bērnudārzā, bet nedēļu nogalēs dzīvo arī Smiltenē pie vecmāmiņas.
“Zināmā mērā cilvēks ar savu dzīvesveidu pats radīja priekšnoteikumus nelaimei,” par negadījumu saka Launkalnes pagasta pašvaldības vadītājs Māris Lazdiņš.
Ne velti par ļaudīm dažās situācijās ir teiciens: “Tad jūra ir līdz ceļiem.” Tomēr, ja cilvēks nokļuvis nelaimē, neatkarīgi no viņa pagātnes sabiedrībai ir jāpastiepj pretī roka, neļaujot nogrimt apātijā un pesimismā, domā D. Vītola. Viņas vadītā biedrība sagādājusi vīrietim ratiņkrēslu. Launkalnes pagasta padome piešķīra malku dzīvokļa apkurei, divas reizes sagādāja mājas aprūpētāju, piešķīra viņa dēlam brīvpusdienas un sedz arī bērnudārza izmaksas. Vēl pašvaldība piedāvāja Dz. Straumem uz laiku padzīvot pansionātā, taču vīrietis kategoriski atteicās.
“Gribu dzīvot Rauziņā, jo viss man ir pazīstams. Laukos esmu dzimis un audzis. Te ir brīvība. Daru, ko gribu,” saka Dz. Straume.
Viņš nosauc mājas darbus, ar kuriem pats tiek galā: sazāģē un no šķūnīša uzved malku, gatavo ēst, kurina krāsni, sakopj māju. Lielākos darbos palīdz kaimiņi. “Tagad kārtojas turpmākā dzīve. Varbūt būs otra pusīte, un tad būs labāk,” cer vīrietis.
Var iedot tikai makšķeri
“Invaliditāte ļoti pārvērš cilvēka dzīvi, tāpēc it sevišķi pirmajā laikā viņam vajadzīga psihologa palīdzība, lai apjaustu situāciju,” secina D. Vītola.
Biedrība “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” cilvēkiem galvenokārt sagādā informāciju jeb makšķeri, ar kuru viņi paši sev var noķert zivi. Ir programmas, kuras piedāvā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Sabiedrības integrācijas centrs. Par piemērotāko profesiju konsultē Profesionālās karjeras izvēles centrs Smiltenē. Tiesa, cilvēkiem ar kustību traucējumiem no laukiem uz pilsētu izbraukāt ir grūti veselības dēļ. Tieši tāpēc viņiem saikne ar apkārtējo pasauli būtu internets.
“Gribētu, lai mājās būtu internets. Visu dienu sēdēt istabā, it īpaši ziemā, un tikai skatīties televizoru apnīk,” atzīst arī Dz. Straume.
Līdz šim viņš ar datoru saskāries tikai tik daudz, cik agrāk spēlējot datorspēlītes, jo pārsvarā strādājis mežizstrādē un būvēs.
