Latvijā turpina paaugstināties dzīves dārdzība, bet izglītības un zinātnes darbinieku darba samaksa turpina būt viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Turklāt valdība joprojām nenodrošina Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu.
Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valkas starpnovadu dalīborganizācijas priekšsēdētāja Laila Ozoliņa atgādina, ka šis pedagogu gājiens pauda viedokli par nesakārtotību izglītības sistēmā, par nepieciešamību nākamā gada budžetā palielināt finansējumu izglītībai, par jauna finansējuma modeļa ieviešanu pedagogiem, lai motivētu jaunos pedagogus un rosinātu skolās atgriezties pedagogus vīriešus.
Pedagogi laukos – apdalītiL. Ozoliņa uzsver, ka LIZDA joprojām nav atkāpusies no izvirzītās prasības valdībai – kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāt visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot desmit procentu pieaugumu nozarei, līdz tiek sasniegts vidējais Eiropas Savienības atalgojums. Latvijā vidējā pedagoga alga ir 550 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Salīdzinājumam L. Ozoliņa norāda, ka Igaunijā vidējā darba alga pedagogiem ir 802 eiro, Polijā – 900 eiro, bet Lietuvā – 528 eiro (pirms nodokļu nomaksas).Turklāt Latvijā ir liela atšķirība starp pedagogu algām lielajās pilsētās un mazpilsētās. Reizēm tā atšķiras pat pieckārtīgi. Lielajās pilsētās pedagogi vidēji saņem 1900 eiro, bet laukos pašvaldībām vēl jāpiemaksā, lai skolotājs vispār saņemtu minimālo darba algu.
Aicina izprast protestu būtībuReizēm L. Ozoliņai nācies uzklausīt jautājumus, kāpēc skolotāji atļaujas protestēt pret salīdzinoši niecīgo atalgojumu, bet, piemēram, pārdevējas, strādājot garas darba stundas, saņem vēl mazāku darba samaksu. L. Ozoliņa atgādina, ka mūsdienās vairums pedagogu bakalaura un maģistra grādus ieguva, tērējot savu ģimenes budžetu vai arī ņemot aizņēmumus bankās. Tas tika darīts ar mērķi iegūt iespēju nestrādāt par pārdevējām veikalos. Šī iemesla dēļ arodbiedrība aicina sabiedrībai būt nedaudz tolerantākai un censties izprast šo protestu patieso būtību. Proti, esošais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” nenodrošina taisnīgu, motivējošu atalgojumu pedagogiem un vienādas iespējas uz kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam. Diemžēl jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai šobrīd 2015.-2017. gada valsts budžetā papildu līdzekļi nav paredzēti. LIZDA vadība jau izteikusi brīdinājumu valdībai – ja pedagogu prasības netiks izpildītas, nākamajā mācību gadā varētu tikt rīkoti plašāki protesta pasākumi.
