Dzīvojam tādā kā greizo spoguļu karaļvalstī, kurā mazi likumpārkāpēji izskatās kā visbīstamākie noziedznieki, bet liela mēroga zagļi un afēristi — kā nevainīgi jēriņi.
Dzīvojam tādā kā greizo spoguļu karaļvalstī, kurā mazi likumpārkāpēji izskatās kā visbīstamākie noziedznieki, bet liela mēroga zagļi un afēristi — kā nevainīgi jēriņi.
Uz tādām pārdomām rosināja nesen populārajā televīzijas raidījumā “Bez tabu” rādītie divi sižeti. Pirmajā žurnālisti stāstīja par velosipēdu zagli, pievēršot uzmanību viņa uzvārda sakritībai ar nodarbošanos. Proti, garnadža uzvārds ir Ritenis. Kā izskanēja raidījuma komentāros, Ritenis ir zadzis ne tikai divriteņus, bet arī pārtikas produktus lielveikalos. Par visiem nodarījumiem deviņas reizes sēdējis cietumā.
Manu uzmanību gan vairāk par viņa uzvārda sakritību ar divriteņu zagšanu saistīja nākamais sižets, kurā raidījuma autori informēja par kādreizējā Saeimas deputāta Oskara Grīga tiesas prāvu. Savulaik deputāta saimniecībā atklāja nelegālu pieslēgšanos naftas vadam, bet O. Grīga mājās likumsargi atrada kaujas ieroču arsenālu. Par šiem noziegumiem tiesa vainīgajam piesprieda nosacītu sodu. Pēc televīzijā redzētā varēja saprast, ka it kā izmeklēšana neesot bijusi profesionāla, tādēļ vairāk par nelikumīgu ieroču glabāšanu O. Grīgam nav varēts pierādīt.
Šķiet, lieta gan cita. Mums joprojām nav tiesiskas valsts, kurā visi likuma priekšā vienādi. Ja šādas valsts nav, sāk darboties cits princips — kam ir sakari un nauda, tam par izdarītā nozieguma apjomu un bīstamību nav jāuztraucas. Sakari un nauda ir visstiprākā indulgence, kas attaisno visas nelikumības. Desas un divriteņu zaglim tādu lietu nebija, tādēļ sēdēja cietumā.
Jūrmalgeitas telefonsarunu vadītājiem arī netrūkst ne sakaru, ne naudas, tādēļ sabiedrība uzzināja, ka viņi Jūrmalas domes korupcijas skandālā nav iejaukti. Vēl tālākā pagātnē bez būtiskiem sodiem noplaka farmācijas skandāls.
Mūsdienu dzīvē daudz kas notiek tieši tā, kā tauta runāja tālajos PSRS laikos, kad valdīja Leonīds Brežņevs, — ievārījuma burciņas zaglis sēž cietumā, bet preču vilciena nozadzēju slavina un ieceļ vēl augstākā amatā.
It kā jau tam visam vajadzēja beigties. Acīmredzot jaunā iekārta nav mainījusi mūsu garu un tikumus. Arī šā iemesla dēļ kuļamies Eiropas Savienības astes galā. Ko var darīt, ja patīk klausīties un ticēt, ka karalis nav pliks, bet tas ir viņa jaunais tērps.
