No 16. līdz 22. jūlijam Valkā norisināsies IV Starptautiskā pierobežas kultūras nedēļa. Tās organizators Aivars Ikšelis ir uzsācis aktīvu darbu pie programmas izveides.
No 16. līdz 22. jūlijam Valkā norisināsies IV Starptautiskā pierobežas kultūras nedēļa. Tās organizators Aivars Ikšelis ir uzsācis aktīvu darbu pie programmas izveides. Nesen viņš atgriezās no Londonas. Tur viņš tikās ar tiem cilvēkiem, kuru darbus vēlas redzēt Valkā.
“Mani uzaicināja de Tolli fonds. Tas ir kultūras programmu apmaiņas fonds, kurš gan vairāk strādā ar igauņiem. Tajā darbojas de Tolli radinieki. Tikos ar de Tolli mazmazmeitu, un viņa nezināja, ka vecvectēvs ir apglabāts Valgas pievārtē, jo domājusi, ka pīšļi atrodas Rīgā zem pieminekļa. Šim augstmanim pie Valgas bijusi muiža. Pateicībā par pavadīšanu uz de Tolli kapavietu viņa mazmazmeita man dāvāja šo braucienu uz Londonu,” stāsta A. Ikšelis.
Garšo mākslīgas asinis no dzērvenēm
“Jau pašā sākumā mani pārsteidza modernā Getvikas lidosta. Tā ir daudz pārskatāmāka un ar labāku apkalpošanu nekā agrāk iepazītā Hītrovas lidosta. Lidmašīna nolaižas Ziemeļu terminālī, un pa vietējo dzelzceļu vispirms jānokļūst Dienvidu terminālī. No turienes Londonas centrā var nokļūt ar parasto vilcienu, kurš kursē diezgan neregulāri. Otrs variants ir izmantot ātrvilciena pakalpojumus. Biļete otrajā klasē līdz Viktorijas stacijai maksā 25 latus. Visiem iesaku pirkt biļeti turp un atpakaļ. Tās derīguma termiņš ir 10 dienu. Būtu aplami to nedarīt, jo šī biļete maksā tikpat, cik braucot vienā virzienā,” praktisku padomu dod Valkas teātra režisors.
A. Ikšelis no lidostas knapi paspēja nokļūt uz Šarla Guno operas “Fausts” izrādi Koventgārdenas jeb Karaliskajā operā. Režisoru ļoti interesēja, kā veido izrādes vienā no pasaules izcilākajiem operteātriem. Viņam bija īpaša biļete operas personāla ložā. Tieši tai pretī ir Karaliskā loža. Šajā operā pieņemts, ka solists, kurš savu partiju ir nodziedājis, dodas uz darbinieku ložu un vēro kolēģu sniegumu. Pirmais lielais pārsteigums A. Ikšelim bijis, redzot, ka pēc uzstāšanās aktieris, turklāt arī kolēģi, no rokas laiza asinis. Tikai pēc brīža viņš uzzinājis, ka tās gatavotas no saspiestām dzērvenēm, kuras bagātīgi saldinātas ar cukuru. Režisors atzina, ka tās patiešām bijušas ļoti garšīgas. Amizanti, bet operas darbinieki A. Ikšeli uzskatījuši par kādu no savējiem un tā pret viņu arī izturējās.
Lepojas ar izsniegto caurlaidi
Otra noskatītā bija Dmitrija Šostakoviča “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” pirmizrāde. Tā ir iestudēta arī Rīgā. “Kā vēlāk uzzināju, mans dibens sēdēja krēslā, kur jāmaksā 160 latu,” ironizē režisors. Viņam šī izrāde ļoti patikusi, turklāt, kā jau pirmizrādē nākas, bija šampanietis un pieņemšanas. Režisors uzzinājis, ka nākamajā dienā notiks seminārs kultūras menedžeriem, kurā solists Aleksandrs Naumenko (viņš ir dziedājis arī Valkā) uzaicināja piedalīties arī A. Ikšeli. Viņš tur iekļuva bez maksas, izmantojot operas darbinieka karti. Seminārs bija organizēts tiem speciālistiem, kuri kultūras iestādēm cenšas piesaistīt jauniešus un bērnus. Režisors atzīst, ka viņam bijis ļoti patīkami, nozīmīgi un pagodinoši saņemt Koventgārdenas darbinieka caurlaidi, lai gan, visticamāk, nākotnē nebūs vajadzības to izmantot. Šī karte viņam deva iespēju uzkāpt uz skatuves, apmeklēt palīgtelpas un redzēt citas interesantas vietas. Vēl A. Ikšelis “Victoria Palace” teātrī noskatījās mūziklu “Billijs Eliots”. Arī šajā izrādē režisors guva vairākas noderīgas profesionālas atziņas, piemēram, cik meistarīgi skatuvei var sagatavot bērnus.
Vēl pie brauciena plusiem viņš uzskata vairākas iepazīšanas ar cilvēkiem, kuri aicināmi piedalīties Pierobežas kultūras nedēļā Valkā. Režisors saņēma arī ielūgumu Karaliskās Mākslas akadēmijas izstāžu zāles apmeklējumam. Tur pašlaik apskatāmi Ogista Rodēna darbi.
Aktieri strādā par sanitāriem un viesmīļiem
Ir jāzina dažas viltībiņas, kā visērtāk un lētāk pārvietoties pa Londonu. A. Ikšelis iesaka pirkt dienas metro karti visām četrām zonām. Tā maksā piecarpus latu. Viņš iesaka precīzi ievērot visas norādes, jo metro ir sarežģītāks nekā, piemēram, Maskavā vai Pēterburgā. Lai izmantotu autobusu satiksmi, nepieciešams daudz vairāk zināšanu un pieredzes. Tiesa, autobusa dienas karte ir lētāka un pa logiem, protams, var redzēt vairāk nekā metro.
Londonā neliela divistabu dzīvokļa ar virtuvi īrēšana maksā 80 latu nedēļā. Par tālruņa un elektrības izmantošanu jāmaksā atsevišķi.
Koventgārdenas operas statists, nepasakot ne vārda, saņem 300 latu par izrādi. Solists saņem 12 tūkstošus latu par izrādi, bet, piemēram, Plasido Domingo atalgojums ir 35 tūkstoši latu. “Šoreiz Londonu iepazinu pamatīgāk. Speciāli aizbraucu apskatīt dziedātājas Madonnas mājokli. Iegāju arī prestižajā “Herrod”s” veikalā. Protams, ne jau tāpēc, lai iepirktos, bet aplūkotu dizainu. Aizgāju līdz Karalienes pilij, pastaigājos pa Haidparku un citām pilsētai nozīmīgām vietām,” atceras režisors.
Viņš uzskata, ka mūsu mākslinieki ir priviliģētākā situācijā nekā Londonā. Lai gan Latvijā operas un teātru mākslinieku algas nav lielas, tomēr tās ir garantētas. Londonas teātros algu saņem tikai tie, kuriem ir līgums konkrētai izrādei. Tur aktieri strādā par viesmīļiem, sanitāriem, trauku mazgātājiem un citos mazprestižos darbos. A. Ikšelim šķiet, ka līdzīga situācija nākotnē varētu būt arī Latvijā.
Režisors ir pateicīgs visiem, kuri organizēja šo braucienu. Tas viņu ir uzlādējis turpmākajam darbam. Tie cilvēki, kuri strādā ārzemēs un redzējuši Pierobežas kultūras nedēļas pasākumus, tos ir augstu novērtējuši un palīdz veidot jaunus.
